Dažādās dzīvnieku izstādes nav tikai iespēja interesanti pavadīt brīvo laiku. Tās ir arī dzīvnieku sacensības, kurās tiek vērtēts četrkājaino draugu izskats, izturēšanās un tuvums šķirnes standartam. Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente Vija Klučniece portālam MansDraugs.lv skaidro, kas tiek vērtēts izstādēs.
Gan katrai kaķu, gan suņu šķirnei ir izveidoti tās standarti. Dzīvnieku izstādēs tiek vērtēts, kādā pakāpē dzīvnieks atbilst šķirnes standartam. Lai to noteiktu, tiek vērtēta gan dzīvnieka vilna, gan, piemēram, anatomiskā uzbūve, jo ne visu šķirņu pārstāvjiem jābūt taisnai mugurai. "Piemēram, vēja suņiem ir izliekta mugura," stāsta Klučniece. Tiek vērtēts arī temperaments un fiziskā kondīcija, tostarp eksperti vērtē, vai dzīvnieks nav pārbarots un vai nav arī vājš; kā dzīvnieks ir sagatavots izstādei, proti, vai ir izmazgāts un vai vilna ir spoža. Ir šķirnes, kuru vilna ir jācērp, tāpēc tiem dzīvniekiem tiek īpaši vērtēts, vai vilna ir apcirpta un vai tas ir izdarīts pareizi.
Klučniece stāsta – kaķu un suņu vērtēšana atšķiras. "Tā kā suņi izmanto sabiedrisko telpu un staigā ārā, viņi tiek vērtēti kustībā. Kaķus kustībā nevērtē," tā prezidente.
Kā vienu no lielākajām kļūdām Klučniece piemin saimnieku neprasmi savu dzīvnieku parādīt gan ringā, gan uz galda vērtējošajam ekspertam. "Ja kāds domā, ka var mājās turēt sunīti un tad to atvest uz izstādi, visdrīzāk suns labu novērtējumu nedabūs. Lielajās izstādēs uz katru suni ir trīs minūtes, kuru laikā suni jāapskata. Ja suns nerādās, nestāv, nerāda zobus un ar viņu ir jācīnās, dzīvnieks labu vērtējumu nedabūs, jo ekspertam nav tik daudz laika," skaidro Klučniece.
Tāpat saimnieku kļūda, kas gan ir saprotama, ir uzskats, ka tieši viņa suns ir visskaistākais. "Taču ir kritiski jāpaskatās, kas sunim var būt trūkums, un jāprot to notušēt, izceļot pozitīvo. Nepieredzējis cilvēks to neprot izdarīt," tā prezidente.
Suņi tiek vērtēti pēc atbilstības šķirnei. Kā vēsta Latvijas Kinoloģiskās federācijas mājaslapā pieejamais izstāžu reglaments, suņi tiek vērtēti šādās kategorijās: 1 (teicami) – kopskatā īpaši labs savas šķirnes pārstāvis ar nenozīmīgiem trūkumiem; 2 (ļoti labi) – kopskatā labs šķirnes pārstāvis, kuram nav nopietnu trūkumu, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ to nevar vērtēt kā īpaši labu šķirnes pārstāvi, trūkumi var būt pārejoši (koncīdija, uzvedība); 3 (labi) – tipisks savas šķirnes pārstāvis ar tai raksturīgām pazīmēm, bet ar nopietniem uzbūves, šķirnīguma vai uzvedības trūkumiem; 0 (diskvalifikācija) – suni nav iespējams apskatīt agresivitātes vai īpaša bailīguma dēļ; neatbilst šķirnes standartā noteiktajam tipam; NN (bez novērtējuma) – suni nevar novērtēt pārejošu iemeslu dēļ (klibums u.c.), kas traucē ekspertam to objektīvi novērtēt.
"Kaķi apmācīt nav iespējams, kaķis saimniekam nepakļaujas," stāsta Klučniece. Suns skaidri saprot, ka cilvēks ir viņa vadonis, taču kaķis saimnieka saucieniem var neatsaukties.
"Bieži vien cilvēki saka, ka nevar salīdzināt īsspalvainu ar garspalvainu dzīvnieku, taču eksperts salīdzina to, kurš no viņiem ir vistuvāk šķirnes standartam," paskaidro Klučniece. Uz jautājumu par to, vai savā starpā varētu tikt salīdzināts mazais čivava ar lielo vācu aitu suni, viņa atbild apstiprinoši, tādējādi tiks noskaidrots, kurš no abiem savas šķirnes robežās ir vistuvāk standartam.
"Izstāde nav publisks izklaides pasākums. Tas ir zootehnisks pasākums, kurā novērtē šķirnību jeb kvalitāti, lai tālāk selekcijā izmantotu tikai kvalitatīvākos dzīvniekus un izslēgtu tos, kas var nest nevēlamas šķirnes liecības," paskaidro Klučniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
