Zaļais paklājs zem sniega segas – kā pavasarī kopt zālienu

Ideāli apstākļi zālājam būtu, ja augsne rudenī sasaltu, tad uzsnigtu sniegs, un tas noturētos līdz pat pavasarim, kūstot un sākoties jaunam veģetācijas periodam. Diemžēl realitātē ir tā, ka sniegs uzsnieg uz vēl nesasalušas zemes, tas vairākkārtīgi nokūst, uzsnieg un pa vidu vēl mainās kailsala un atkušņu periodi. Līdz ar to, pavasarī zālājs itin nemaz nav tik pievilcīga kā gribētos, un tā kopšana prasa zināšanas.

Kā norāda Galantus.lv dārzkopības speciālisti, ja vietām vēl uz zāliena ir sniega sega, vai arī tā nokususi, bet zālājs ir ļoti mitrs, šajā laikā ieteicams bez vajadzības pa to nestaigāt, nebraukt, sevišķi, ja ir kailsals vai atkusnis – šādas darbības atstās pēdas, ko pēc tam varēs ļoti labi redzēt.

Lai arī šķiet, ka pavasaris pietiekami sasildījis zemi, nevajadzētu pasteigties laikam pa priekšu un tikko sasilušo zālienu traumēt, piemēram, spēlējot futbolu. Iespējams, virskārta jau atkususi, bet dažus centimetrus dziļāk joprojām valda sasalums – rezultāts šādai rīcībai būs praktiski samalta augsnes virskārta. Tādos gadījumos zālāja ierīkošana būs jāsāk gandrīz no nulles.

Ja zāliena teritorijā vietām saglabājušās sniega kaudzes, tās jāirdina, jālīdzina uz vietām, kur jau sniegs nokusis vai visdrošāk – uz cietiem segumiem. Sevišķi uzmanību pievēršot ziemeļu vai ēnas pusēm, kur agri pavasarī saule neiespīd vai iespīd ļoti maz.

Pavasarī jebkurš zāliens ir brūnganas nokrāsas, tikai ideālās ziemās un labos gados tas ir skaisti zaļš. Ja zāliens vietām, apaļiem pleķiem (vēlāk viscaur) pārklāts ar tādu kā pelēku/brūnganu tīklveida klājumu, diezgan droši, ka esat piedzīvojuši zāliena slimību – sniega pelējumu. Šī kaite ir diezgan ikdienišķa un laicīgi uzsākti pretpasākumi var palīdzēt zālienu savest labā kārtībā.

Sniega pelējums rodas, ja uz nesasalušas zemes uzsnidzis sniegs, bijuši bieži atkušņa un sala periodi, zāliens nav bijis pienācīgi sagatavots ziemai, vai zālienam bijis gaisa trūkums zem sniega, ledus kārtas. Šī zāliena kaite var rasties arī slimības uzņēmīgai zāliena sugai, piemēram, ganību airenei, kas ir plaši izmantota zālienu maisījumos, maura skarenei, kas ir izplatīta nezāle, taču no graudzāļu dzimtas dažādas smilgas šo kaiti itin viegli uzņem.

Kā likvidēt sniega pelējumu? Pēc iespējas ātrāk zālājs jānogrābj ar asu grābekli. Vispirms sagrāb veselīgo zālāju, bet pēc tam inficētās vietas, un visu nogrābto iznīcini (kompostā labāk nelikt). Patiesībā šo pavasara grābšanu ieteicams darīt arī tad, ja nav novērojams sniega pelējums. Kolīdz zālājs ir apžuvis un var droši pārvietoties, grābšana nāks tikai par labu. Nepieciešamības gadījumā pēc dažām dienām nogrābšanu var atkārtot.

Pavasara zāliena kūres darbu komplekss iekļauj:

Vertkulēšana

Vertikulēšana tiešā tulkojumā nozīmē vertikālā pļaušana – ar speciālu iekārtu zāliena velēna tiek sagraizīta vertikāli, dziļumā līdz pat 4 centimetriem. Papildus tam no velēnas virskārtas tiek iztīrīts zāliena filcs jeb atmirusī, nopļautā zāle, lapas, citi atkritumi, kas sakrājas tieši uz augsnes, nav īpaši redzamas, taču noblīvējas un ļoti bremzē gaisa, ūdens un barības vielu normālu nokļūšanu augsnē. Zāliens novājinās, apstājas augšana un izskatās daudz sliktāk. Vertikulēšana arī izretina zāliena augus, radot jaunus, izņem sūnu, izrauj daļu platlapju nezāles un tādējādi dod vietu jaunai zāliena paaudzei. Vertikulēšana būtu jāveic 2-3 reizes sezonā, vismaz reizi gadā pēc vertikulēšanas ieteicams veikt piesēšanu. Ja pašiem nav speciālo rīku vertikulēšanai un zināšanu, kā to darīt, šo dārza darbu var uzticēt arī dārzkopības speciālistiem.

Savākšana

Pēc vertikulēšanas, atkarībā no zāliena stāvokļa, ir izveidojies vecās kūlas un citu zāliena filca sastāvdaļu slānis, kas smagākos gadījumos atgādina pat siena pļavu. Viss liekais, kas izņemts no velēnas, noteikti jāsavāc.

Piesēšana

Zālienam ilgstoši augot vienā vietā, neizbēgami mainās tā sākotnējais sugu sastāvs, dažas iet bojā, citas savairojas. Pārsvarā gadījumu zelmeņa kvalitātes ar gadiem krītas. Arī agrāk sētu zālienu maisījumu selekcijas kvalitāte nebija tik augsta kāda tā ir šodien. Tātad, piesējot sēklu maisījumu, zelmeņa vizuālo un lietošanas kvalitāti var mainīt un uzlabot! Pēc vertikulēšanas un citas apstrādes sēklai ir vieglāk atrast kontaktu ar augsni, kas veicina dīgšanu un veiksmīgu attīstību.

Mēslošana

Ja sācies veģetācijas periods, vēlams zālienu mēslot ar ātras iedarbības mēslojumu, kas satur slāpekli (pavasara mēslojums). Izsējas norma ir 10-20g/m² atkarībā no mēslojuma veida, pirms lietus vai lietus laikā.

Pavasarī zālienam būtiskākais ir slāpekļa mēslojums, kas nodrošina spēcīgu attīstību. Galvenais ir vienmērīga izkliede un zāliena kārtīga saliešana pēc mēslošanas. Sevišķi svarīgi to ievērot saulainā laikā! Arī normāli pārziemojušiem zālieniem nepieciešams pavasara mēslojums, gaisa ielaišana augsnē, tāpat arī piesēšana būtu veicama vismaz reizi 2-3 gados, perfektos zālienos noteikti katru gadu. Piesēšanu veic, lai atjaunotu zelmeni un uzlabotu tā īpašības.