Biežāk sastopamās kartupeļu slimības un padomi to ierobežošanai  (2)

Visbiežāk sastopamā ir kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans) un kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani). Nelielus ražas zudumus rada kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp. atroseptica) un kartupeļu rizoktonioze jeb baltkāja (Rhizoctonia solani), skaidro speciāliste, iepazīstinot ar katras slimības raksturīgākajām pazīmēm.

Kartupeļu lakstu puve. Pirmās pazīmes var parādīties jau pirms Jāņiem vai arī vēlāk. Vispirms uz lapām (parasti no lapiņas gala) parādās brūnganpelēki plankumi, kam mitrā laikā lapu apakšpusē parādās pelēkbalta apsarme. Šajā apsarmē veidojas sporas, kas ar vēja un ūdens pilienu palīdzību tālāk nonāk uz veselajām lapām un tās inficē tālāk. Plankumi uz lapām palielinās, tie pārņem lapas pilnībā un pēc tam laksti pilnīgi nobrūnē. Ja ir silts (+15 līdz +20 ^oC) un mitrs laiks, slimība izplatās ātri. Raksturīgi, ka lakstu puve laukā attīstās perēkļveidīgi. Tas nozīmē, ka slimības attīstība sākas dažiem kartupeļu ceriem un tad apļa veidā arvien tālāk inficējās apkārtējie augi. Laksti visā laukā var stipri nobrūnēt nedēļas laikā. Dažreiz var parādīties lakstu puves stublāju forma, kad stublāja galotnē veidojas brūni plankumi bez apsarmes, kas vēlāk izplatās pa visu stublāju. Veģetācijas perioda beigās infekcija no lakstiem var pāriet uz bumbuļiem, kad lietus laikā slimības sporas ieskalojas augsnē. Inficētajiem bumbuļiem veidojas nedaudz iegrimuši, brūni plankumi. Slimība var izplatīties arī ražas novākšanas laikā, kad veselie bumbuļi saskaras ar slimajiem bumbuļiem un slimajiem lakstiem. Galvenie profilaktiskās augu aizsardzības pasākumi – stādīt veselīgu sēklas materiālu, izvēlēties pret slimību izturīgas šķirnes, ievērot augu maiņu.

Kartupeļu lapu sausplankumainība. Parādās ap to pašu laiku, kad lakstu puve, atkarībā no laika apstākļiem. Uz lapām veidojas tumši plankumi. Pirmās pazīmes redzamas uz apakšējām lapām. Apkārt plankumiem parādās hlorotiska, dzeltenīga izplūdusi josliņa. Plankumi vēlāk paliek stūraini, jo tiek ierobežoti ar lapu dzīslām. Vizuāli bojāto plankumu struktūra izskatās pēc plāna papīra. Slimība ātrāk attīstās karstā un sausā laikā. Labvēlīgos apstākļos var būt postoša, lapas ātri nokalst. Galvenie profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi – ievērot augu maiņu, izturīgu šķirņu izvēle.

Rizoktonioze – melnais kraupis-dīgstu puve (asnu nekroze). Veģetācijas periodā uz kartupeļu lakstu stublājiem lejasdaļā pie augsnes veidojas balta voilokveida apsarme – sēņotne. Kartupeļu galotnes lapas ieritinās un viegli dzeltē. Lapu padusēs veidojas liekas lapiņas un pat gaisa bumbulīši. Slimība vairāk attīstās mitrā augsnē ar zemu augsnes temperatūru. Novācot šādus kartupeļus, uz bumbuļiem redzamas melnas kreves (sklerociji), pavisam mazu vai lielāku plankumiņu veidā. Tas ir melnais kraupis. Ja pavasarī šādus bumbuļus iestādām, tiem dīgstot, uz asniem vai asnu galiem parādās melni plankumi, ko sauc par asnu nekrozi. Daļa asnu vispār neizlien virs zemes, daļa izaug, bet laksti ir sīkāki, novājināti. Galvenie profilaktiskās augu aizsardzības pasākumi – stādīt veselīgu sēklas materiālu (bumbuļus bez melnajām krevēm), ievērot augu maiņu.

Kartupeļu melnkāja. Inficētie ceri atpaliek augšanā, pamazām dzeltē. Galotnes lapas ieritinās, stublāji pie pamata kļūst tievāki, tad nomelnē, kļūst gļotaini. Slimo lakstu izraujot, tas no zemes nāk ārā viegli, jo ir sapuvis un piedevām, no tā var sajust nepatīkamu smaku. Ja aiziet bojā tikai daži laksti no cera, tad no atlikušā cera, ja to laicīgi neaizvāc no lauka, izaug nelieli bumbuļi. Ja šos bumbuļus izmanto kā sēklas materiālu, tas ir infekcijas avots slimības attīstībai nākamajā veģetācijas periodā. Melnkāja vairāk attīstās vēsās un mitrās vasarās. Veģetācijas periodā to pārnēsā sūcējkukaiņi. Izplatās, saskaroties slimiem un veseliem bumbuļiem. Slimības baktērija iet bojā tikai tad, kad slimo augu atliekas ir sadalījušās. Parasti sastopama uz atsevišķiem ceriem stādījumā. Galvenie profilaktiskie augu aizsardzības pasākumi – slimo ceru izvākšana no stādījuma, noliktavu, pagrabu dezinfekcija.

Lai kartupeļi būtu izturīgāki pret slimībām, vispirms ir svarīgi tiem nodrošināt labus augšanas apstākļus un stādīt veselīgu sēklas materiālu. Vislabāk izmantot sertificētu sēklu. Pērkot kartupeļu sēklu, var izvēlēties pret lakstu puvi vai kraupi izturīgākas šķirnes. Informāciju par kartupeļu šķirnēm, kas ir izturīgas pret slimībām, jājautā kartupeļu sēklas tirgotājiem tirdzniecības vietās.

Lai kartupeļi mazāk slimotu, pēc iespējas, jāievēro augu maiņa. Tos nav ieteicams stādīt vienā un tajā pašā laukā biežāk kā reizi četros gados. Tas saistīts ar slimību ierosinātāju saglabāšanos augsnē un augu atliekās. Nozīmīga ir augšanas vietas izvēle. Kartupeļiem patīk irdenas, nedaudz skābas augsnes (pH 5-6). Ja nepieciešama kaļķošana, to labāk darīt priekšaugam. Kartupeļiem nepatīk auksta zeme, tos labāk stādīt ne vēsākā augsnē kā +7-8 ^oC.

Kartupeļiem svarīga ir pareiza mēslošana. Ja iedots par daudz slāpekļa, laksti aug un kuplo, bet bumbuļu raža ir maza. Ja mēslojuma ir par maz, tad laksti ir mazāki, līdz ar to bumbuļi arī neizaug lieli.

Svarīga ir nezāļu iznīcināšana. Ja kartupeļi ieaug nezālēs, nenotiek stādījuma vēdināšanās, ilgi turas mitrums uz lakstiem, ir labvēlīgi apstākļi lakstu puves attīstībai. Tas pats notiek, ja kartupeļi iestādīti par biezu.

Jādomā arī par kartupeļu glabātavu tīrīšanu un taras savlaicīgu mazgāšanu un apžāvēšanu. Ja iespējams, jāveic dezinfekciju ar speciāliem dezinfekcijas līdzekļiem, kuri paredzēti tieši slimību izplatības ierobežošanai noliktavās.

Lai kartupeļi labāk glabātos un tiem mazāk kaitētu dažādas puves, tie pirms ievietošanas glabātavā vispirms jāapžāvē un jāsašķiro. Jāatceras, ka pārtikai vai lopbarībai paredzētos kartupeļus nevar turēt ārā gaismā ilgāk par vienu dienu, jo gaismas ietekmē bumbuļos sāk veidoties kaitīga viela – solanīns. Šķirojot jāatlasa mehāniski traumētie, un slimību un kaitēkļu bojātie bumbuļi, jo tieši caur mehāniskiem bojājumiem bumbuļos visātrāk spēj iekļūt slimību ierosinātāji.

Pilnīgāka informācija par kartupeļu audzēšanu, to slimībām un kaitēkļiem atrodama Kartupeļu audzēšanas vadlīnijās, kas piejamas Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā sadaļā "Integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskās vadlīnijas".