Politiskās partijas simbols un aizrautīgs rējējs – cilvēku mīlulis vilkušpics

Vilkušpics, kas no tālienes varētu atgādināt špicu, tomēr ir atsevišķa suņu šķirne ar sev raksturīgām iezīmēm. Vēsturiski šie suņi pat kalpojuši kā politiķu simbols, taču visaugstāk tiek vērtētas viņu spējas sargāt savu īpašumu un saimnieku. Suņi tiek raksturoti kā aizrautīgi rējēji, kas saimniekam dos ziņu par ikvienu svešinieku, kas tuvosies viņa teritorijai.

Tiesa, suņa izteiksmīgais kažoks, ko ievēro teju ikviens cilvēks, nav piemērots dzīvei karstos laikapstākļos, un vislabāk suns jūtas vēsākās dienās un pat sniegā. Taču komunikāciju ar cilvēku piemērotie laikapstākļi nevar pārspēt, jo vilkušpics ir sabiedrības dvēsele, kurai ir ļoti vajadzīgs cilvēka tuvums un komunikācija.

Plašāku uzmanību vilkušpics guva pēc Otrā pasaules kara, kad pamazām suņi parādījās arī ASV un Lielbritānijā, kur tos ieveda un pavairoja suņu entuziasti.

Šķirni vēlākos gados atzinušas arī dažādas suņu organizācijas daudzviet pasaulē.

Izteiksmīga vilkušpicu pazīme ir biezais un garais kažoks. Šīs šķirnes suņi ir regulāri jāķemmē, lai parūpētos, ka kažoks nesaveļas un ir skaists. Suņi spalvu maina divreiz gadā, tāpēc saimniekam jābūt gatavam lieliem spalvu kušķiem.

Parasti vilkušpica kažoka krāsa ir pelēka, melna vai krēmīgi brūna, turklāt kažokā var būt visas trīs krāsas.

Suņu aste, kā jau pārējais dzīvnieka kažoks, ir pūkaina un it kā pavērsta uz augšu, kas suņa izskatu padara vēl graciozāku.

Vilkušpics ļoti pieķeras saviem saimniekiem, un viņam patīk būt kompānijā, tāpēc nav šaubu, ka saskarsmi uz suni izbaudīs kā pieaugušie saimnieki, tā mazākie ģimenes locekļi. Suņi ir draiski un labprāt iesaistīsies spēlēs ar jebkuru, kas būs gatavs viņam veltīt savu laiku.

Vilkušpici bieži vien tiek izmantoti arī kā sargsuņi, jo šo darbu viņi pilda izcili. Suņi aizrautīgi ries, ja kāds tuvosies mājoklim, tādējādi sargājot savu īpašumu un par "draudiem" cītīgi ziņojot arī saimniekiem. Šie suņi sākotnēji pildīja tieši sargu funkciju, atšķirībā no citām suņu šķirnēm, kuras radītas medībām.

Sunim nepieciešamas arī regulāras pastaigas un lielākas aktivitātes, jo vilkušpics var uzbaroties un palikt apaļīgāks. Tiesa, viņa apjomu jau rada biežais un garais kažoks.

Taču vilkušpicam ir būtiski, lai ar viņu darbojas cilvēks, tāpēc svarīgāka par dzīvesvietu sunim tomēr ir komunikācija un tieša saskarsme ar savu saimnieku. Ja viņš būs ilgstoši atstāts vienatnē, sunim kļūs garlaicīgi un viņš izmantos savas spēcīgās vokālās dotības, lai rietu. Tāpēc cilvēkiem, kas jau laikus zina, ka nespēs sunim veltīt pietiekami daudz laika, nevajadzētu uzņemties rūpes par vilkušpicu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Dogbreedinfo.com un Dogtime.com.