Daudzdzīvokļu namu balkona vai lodžijas iestiklošana Rīgā – noteikumi un prasības  (4)

Kā portālu TavaMāja.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka, Rīgā ir 12 000 daudzdzīvokļu māju un 211 000 lodžiju un balkonu. Precīzu aprēķinu gan nav, taču tikai ļoti nelielā daļā no šobrīd iestiklotajām lodžijām šie darbi ir veikti tiesiski un saskaņoti ar būvvaldi. Kā viens no iemesliem – 90. gados valdība aicināja iedzīvotājus iestiklot lodžijas (nenorādot, ka šīs darbības jāskaņo būvvaldēs), lai uzlabotu telpu energoefektivitāti.

Šo konstrukciju stāvoklis ir atkarīgs arī no mājas tehniskajiem parametriem un nolietojuma. Jo vecāka māja, jo sliktākā tehniskā stāvoklī var būt balkoni un lodžijas – sarūsējušas stiprinājuma vietas, drūpošs apmetums vai balkonu plātnes. Tomēr pat vienas mājas balkonu tehniskais stāvoklis var atšķirties atkarībā no tā, kā dzīvokļa saimnieks rūpējas par savu balkonu un kādiem nolūkiem to lieto, tāpēc visa pamatā katram pašam jābūt atbildīgam par savu balkonu vai lodžiju.

Patvaļīgās būvniecības apkarošana nekad nav bijusi un arī pašlaik nav noteikta kā prioritāte valsts mērogā (tās sekas ir cieši saistītas ar sabiedrības tiesībām uz drošības ievērošanu). Pats būtiskākais – nav arī institūcijas, kas informētu sabiedrību par to, kādi būvdarbi ir jāsaskaņo, kādi – nē, un pēc savas iniciatīvas pašvaldību būvvaldes to dara pašas. Tāpēc šobrīd situācija ir tāda, ka lielākā daļa no patvaļīgi iestikloto lodžiju īpašniekiem pat nav bijuši informēti, ka viņi ir veikuši prettiesiskas darbības. Apzinoties šo situāciju, Rīgas pašvaldība šobrīd ir izstrādājusi un nosūtījusi priekšlikumus Ekonomikas ministrijai ar aicinājumu veikt grozījumus normatīvo aktu regulējumā, informē Žūka.

Tāpat svarīgi saprast, ka šajā gadījumā tiek domāts par legalizācijas lietderību. Nereti dzīvokļu īpašnieki paši nemaz nav veikuši šo lodžiju iestiklošanu, ir mainījušies dzīvokļa īpašnieki vai īrnieki, un viņiem, visticamāk, būs jādemontē stiklojums, jo katrs iestiklojis pēc saviem ieskatiem, bet par paraugu visai ēkai ir jāņem tas stiklojums, kas saskaņots būvvaldē. Šādos gadījumos kopsapulcē jāvienojas par vienotu risinājumu visām lodžijām un jāstiklo tās no jauna – savukārt tas ir nesamērīgs laika un naudas patēriņš.

''Turklāt jāatceras – ja iestiklošana ir veikta pirms 20 gadiem, ko ir grūti apstrīdēt, ja īpašnieks tā norāda, tad mūsu tiesu prakse pasaka, ka būvvaldei šādu būvniecību nav tiesību pārvērtēt. Tā rezultātā ir patērēti resursi no pašvaldības puses, traucēts īpašnieks un būvvalde tāpat nav tiesīga likt šo būvniecību saskaņot,'' stāsta būvvaldes pārstāve.

Visa pamatā jāzina, ka prasības lodžiju un balkonu iestiklošanai nosaka valsts likumdošana, savukārt Rīgas pilsētas būvvalde kontrolē, vai šādu ieceru realizācijas gadījumā ir izpildītas visas normatīvo aktu prasības, piemēram, pievienotas kopīpašnieku piekrišanas.

Ja daudzstāvu daudzdzīvokļu namā plānots aizstiklot lodžijas, neveicot citus fasādes būvdarbus (t.i., bez pievienošanas dzīvoklim), Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemts kopīpašnieku vairākuma lēmums (rakstiska piekrišana) un sertificēta speciālista izstrādāta ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice ar skaidrojošu aprakstu.

Ja daudzstāvu daudzdzīvokļu nama īpašnieki nespēj vienoties par vienotas fasādes lodžiju aizstiklojuma skices izstrādāšanu un saskaņošanu būvvaldē vai/un vienkāršota fasādes atjaunošana paredzēta ēkā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, vai ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, būvvaldē jāiesniedz vēl detalizētāka informācija par ēku un tās fasādi. Plašāku informāciju par iesniedzamajām prasībām var uzzināt šeit.

Būvvalde informē:

Izstrādājot ēkas fasādes atjaunošanas apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu, fasādes vizuālajam risinājumam (logu dalījumam, krāsai, materiāliem u.tml.) jāatbilst konkrētās ēkas tam lodžiju risinājumam, kas iepriekš būvvaldē saskaņots.

Gadījumos, ja ēkā lodžijas ir iestiklotas patvaļīgi un neviens no realizētajiem risinājumiem iepriekš nav saskaņots būvvaldē, ieceres ierosinātājs, respektējot ēkas arhitektūru, izvēlas sev piemērotāko vizuālo risinājumu (logu dalījumu, krāsu, materiālus u.tml.), kas pēcāk būs jāievēro arī pārējiem ēkas iedzīvotājiem. Detalizētāku informāciju var uzzināt būvvaldes mājas lapā www.rpbv.lv.

Atsevišķu balkonu iestiklošanu esošais būvniecības regulējums neparedz, un tas nozīmē, ka atsevišķa balkona vai balkonu iestiklošana ēkas fragmentam nav iespējama un pieļaujama.

Atsaucoties uz normatīviem, balkonu iestiklošana uzskatāma par ēkas pārbūvi. Ja būvniecības iecerē paredzēta atsevišķas dzīvojamā nama daļas pārbūve, kas būtiski ietekmē visas ēkas ārējo izskatu (ko veido tās elementi: arhitektoniskās detaļas, to proporcijas, salikums, izvietojums fasādes plaknē, materiāls, krāsa u.c.), izstrādājams būvprojekts visas ēkas pārbūvei un būvniecība vienlaicīgi jārealizē visai ēkai.

Izstrādājot lodžijas iestiklošanas ar pievienošanu dzīvoklim būvprojektu, fasādes vizuālajam risinājumam (logu dalījumam, krāsai, materiāliem u.tml.) jāatbilst konkrētās ēkas tam lodžiju vizuālajam risinājumam, kas iepriekš būvvaldē saskaņots.

Ja ēkā lodžijas ir iestiklotas patvaļīgi, un neviens no realizētajiem risinājumiem iepriekš nav saskaņots būvvaldē, ieceres ierosinātājs, respektējot ēkas arhitektūru, izvēlas sev piemērotāko risinājumu (logu dalījumu, krāsu, materiālus u.tml.), kas pēcāk būs jāievēro arī pārējiem ēkas iedzīvotājiem.

Kādus atjaunošanas darbus nodrošina Rīgas namu pārvaldnieks?

Mājas pārvaldnieks nodrošina balkonu kopīpašumā esošo konstrukciju atjaunošanu un remontēšanu atbilstoši konstrukciju tehniskajam stāvoklim, nepieciešamo/plānoto darbu tāmei mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošinātā finansējuma ietvaros, kā arī, ņemot vērā mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtajos lēmumos (ja tādi ir) noteikto.

Savukārt dzīvokļu īpašniekiem ieteicams un vēlams veikt dažādus, nelielus balkona uzturēšanas darbus, piemēram, sava balkona margu apstrādi ar pretkorozijas līdzekli, veikt balkona grīdas flīzēšanu u.tml., lai uzlabotu balkona tehnisko stāvokli un padarītu to lietošanā ilgtspējīgāku un izturīgāku pret ārējās vides apstākļiem, informē SIA ''Rīgas namu pārvaldnieks" Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma. "Rīgas namu pārvaldnieks" saviem klientiem piedāvā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemt lēmumu par balkonu remontu un šo darbu finansēšanas kārību.

Ja vēlies savu balkonu vai lodžiju pieteikt apsekošanai, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" informē, ka ikviens klients to var pieteikt, zvanot uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900, zvanot savas mājas namu pārzinim, rakstot e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, kā arī piesakot apsekošanu kādā no uzņēmuma 11 klientu apkalpošanas centriem.

Doma par grila iekurināšanu uz balkona varētu šķist vilinoša, taču 2014. gada oktobrī pieņemtie grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" nosaka, ka uz tā rīkoties ar atklātu uguni – kurināt ugunskuru vai grilu, ir aizliegts, jo tas var apdraudēt mājas iedzīvotāju drošību, kā arī negatīvi ietekmēt mājas tehnisko stāvokli. Tāpat uz balkona ir aizliegts smēķēt.

Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ir aizliegts aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai paredzētās durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām. Uz ēkas piebūves aizliegts glabāt gāzes balonus, kā arī īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī aizliegts dzīvojamo māju balkonos un lodžijās glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus.