Foto: Publicitātes foto
Neskatoties uz zināmu Baltijas tūristu plūsmas kritumu uz tādām zemēm kā Itālija, Bulgārija, Turcija,, ceļojumi uz Horvātiju arvien vēl ir populāri un pieprasīti. To ir viegli izskaidrot: Horvātijas kūrorti ir pieņemami cenas ziņā, vietējie iedzīvotāji tur ir draudzīgi, sarunvaloda vieglāk saprotama. Ja ņem vērā, ka Horvātija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vienlaicīgi var apvienot komfortablu atpūtu pie jūras un interesantas ekskursijas uz apkārtējām Balkānu valstīm, kur daba nav saules izdedzināta, bet daudzās upes un ūdenskritumi ir ūdens pilni arī vasarās, tad piekrītiet - ir pietiekami iemeslu, lai apmeklētu šo reģionu.

Tūrisma kompānija – operators "PERSONA TOUR" piedāvā DELFI lasītājiem iepazīties ar labāko kompānijas ceļojumu uz Horvātiju, Melnkalni, Bosniju Hercegovinu. Ceļojuma ilgums 11 dienas, tajā skaitā 7 dienu dzīvošana 3* viesnīcā pie Adrijas jūras. Cenā ir iekļautas brokastis un vakariņas.

Plašāka informācija: http://www.personatur.lv/lv/View_tour/

15 pašas interesantākās un neparastākās vietas, ko var apmeklēt šī ceļojuma laikā

Trogira

Foto: Publicitātes foto
Trogira vārda pilnā nozīmē ir pilsēta – muzejs. III gs. pirms mūsu ēras grieķu kolonistu nodibinātā pilsēta atrodas uz salas, kuru ar cietzemi savieno vairāki tilti. Vecpilsēta atgādina kuģi, kas gatavojas doties jūrā. No venēciešu celtā Kamerlengo cietokšņa, kas aizsargāja Trogiru no jūras puses, pilsēta ar savām palmu alejām un baznīcu torņiem redzama kā uz delnas.
Foto: Publicitātes foto

Viduslaiku Trogira ar savām romantiskajām ieliņām un burvīgo krastmalu rosina to skatīt vēl un vēl. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts Vispasaules kultūras mantojuma UNESCO sarakstā.

Splita

Foto: Publicitātes foto
Splita – pilsēta, ko dibinājis slavenais Romas imperators Diokletians, kurš bijis vienkāršs zaldāts, kas ar savu prātu un šķēpu spēja nokļūt neierobežotas varas augstumos, un vēlāk pats no tās atteicās. Dioklektians iegājis vēsturē kā Romas impērijas valstiskās iekārtas reformators un arī kā viens no visnežēlīgākajiem kristietības apspiedējiem.
Pats pilsētas nosaukums ir izmainīts latīņu vārds "Palatium", t.i. pils.
Foto: Publicitātes foto
Ar laiku Dioklektiana pils, kuru UNESCO iekļāvis pasaules kultūras mantojuma dārgumu uzskaitē, pārvērtusies par pilsētu – nocietinājumu un kļuvusi par galveno Splitas ievērības objektu.
Foto: Publicitātes foto

Dubrovnika

Foto: Publicitātes foto
Dubrovnika ir īsta Adrijas pērle, kopš 1979.gada iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir viena no 3 skaistākajām Renesanses laikmeta pilsētām Eiropā līdzās Venēcijai un Amsterdamai.
Foto: Publicitātes foto
Bernards Šovs ir teicis: "Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku!"
Foto: Publicitātes foto

Stona

Foto: Publicitātes foto
Slavenā Stonas mūra celtniecību uzsāka 1334. gadā, kad Pelešacas pussalu iekļāva Dubrovnikas republikā. Pa mūra perimetru izvietoja 20 sargtorņus un 5 cietokšņus, bet pats Stonas mūra garums sastādīja 5,5 kilometrus.
Foto: Publicitātes foto
Kā lielākais aizsargmūris Eiropā, Stonas mūris atzīts par otru lielāko pasaulē pēc lielā Ķīnas mūra.
Foto: Publicitātes foto

Korčula

Foto: Publicitātes foto
Korčula, kas atrodas uz tāda paša nosaukuma salas ir viena no vecākajām pilsētām Adrijas jūras krastā. Tieši Korčulā 1254. gadā dzimis vēlākais slavenais ceļotājs Marko Polo, bet 1571.gadā vietējie iedzīvotāji spēja aizstāvēties pret turku flotes iebrukumu.
Foto: Publicitātes foto
Šaurās viduslaiku ieliņas noved pie viscēlākās Korčulas celtnes – Sv.Marka katedrāles. Interesanti, ka katedrāles portālā redzamas kailas Ādama un Ievas figūras, kuras sagrābušas lauvas. Pašā katedrālē apskatāmas kaujas trofejas – dažādi šķēpi un arbaleti, kuras korčulieši ieguvuši cīņās ar ienaidniekiem. Korčulas vēsturisko centru aizsargā UNESCO.
Foto: Publicitātes foto

Kotora

Foto: Publicitātes foto
Senā Kotora arī ietverta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Kotoras pilsēta kā cietoksnis ir apjozta ar aizsargmūri. Virs rietumu Jūras vārtiem akmenī iecirsts bijušā Dienvidslāvijas vadītāja Josipa Broza Tito aforisms: "Sveša mums nevajag, bet savu neatdosim".
Foto: Publicitātes foto
Pilsētas skaistumu īpaši izceļ iespaidīgā fortifikācijas sistēma, kas tiek saglabāta kā pasaules kultūras mantojums. Sienu augstums ir līdz 20 m un platums līdz pat 15 m. Pie kam šīs sienas apjož ne tikai pašu Kotoru, bet stiepjas arī augstu kalnā līdz senajam Sv.Ivana cietoksnim. Līdz tam var nokļūt 30-40 min. laikā, bet tas ir to vērts – no cietokšņa atveras pasakains skats uz apkārtējiem kalniem, Kotoru un Kotoras līci.

Budva

Foto: Publicitātes foto
Melnkalnes tūrisma galvaspilsēta Budva pirmkārt ir pazīstama ar savām pludmalēm, no kurām popu-lārākā ir Mogrenas pludmale.
Foto: Publicitātes foto
Vecpilsētas vizītkarte ir cietokšņa sienas, pa kurām visu pilsētu var apiet 20 minūtēs.
Foto: Publicitātes foto

Mostara

Foto: Publicitātes foto
Neoficiālā dienvidu Hercegovinas galvaspilsēta Mostara izvietojusies klinšainajos Neretvas upes krastos, šī senā pilsēta ir interesanta ar divu atšķirīgu reliģiju klātbūtni. Ievērojamākā Mostaras vieta – Vecā turku pilsēta ar savu neatkārtojamo atmosfēru, nenoliedzami Bosnijā un Hercegovinā ir visskaistākā.

Pilsētas vizītkarte – pāri zaļganajiem Neretvas ūdeņiem izliecies Vecais tilts. Šo tiltu 1566. gadā uzbūvēja Mimarams Hairuddins. 1993.gada asiņainajā pilsoņu karā UNESCO aizsargāto tiltu sagrāva horvātu artilērija. Tiltu atjaunoja tikai 2004.gadā. Tagad, tāpat kā pirms daudziem gadsim-tiem, vietējie puikas par prieku tūristiem par nelielām naudiņām no tilta lec upē. Dzīve turpinās...

Počiteļa

Foto: Publicitātes foto
Viduslaiku pilsētiņa Počiteļa un Kulas cietoksnis, kura torņi augstu paceļas virs stāva kaļķakmens kalna pie Neretvas upes, kādreiz bija viens no pēdējiem Hercegovinas kristīgo valdnieku bastioniem Osmaņu impērijas karaspēku ceļā. Diemžēl, bet aizstāvju drošsirdība nepalīdzēja – 1471. gadā citadele krita, bet pilsētiņa uz vairākiem gadu simtiem nokļuva turku pakļautībā.
Foto: Publicitātes foto
Šobrīd Počiteļa ir klusa pilsētiņa, uz kuru dodas tūristi, lai papriecātos par lielisko arhitektūru un uz brīdi sajustu Osmaņu impērijas atmosfēru. Pilsētā saglabājusies vecākā darbojošā dienvidaustrumu Eiropas mākslinieku kopiena. Mākslinieki no visas pasaules šeit ierodas, lai gleznotu granātābolu kokus un vīģes, kas pārpilnībā aug apkārtējos kalnos.
Foto: Publicitātes foto

Blagaja

Foto: Publicitātes foto
12 kilometru attālumā no Mostaras, Blagajas ciematā savu tecējumu sāk upe Buna. Spēcīga ūdens strūkla raujas laukā no milzīgas atveres alā. Virs tās klintis, kur 25 m augstumā ligzdo berkuti un alu baloži. Bunas izteka ir viena no varenākajām Eiropā. Klints pakājē saglabājusies sena dervišu mītne – tekke, uz tās fona ļoti mīl fotografēties tūristi.

Kravices ūdenskritumi

Foto: Publicitātes foto
Hercegovinas pērle – Kravices ūdenskritumi – lielākie un skaistākie valstī. Ūdenskritumu augstums ir 26 m, platums 120 m. Īpaši jauki, ka ezerā ūdenskritumu pakājē var peldēties. Ezera dibens smilšains, nav akmeņu un nogrimušu koku. Vai nu peldi, vai arī šķērso ezeru pa speciālām laipām. Var mēģināt arī pārbrist... Tieši tādēļ vasaras laikā Kravices ūdenskritumi tūristu un peldēt mīļu vidū ir īpaši populāri. Un vēl – ja gar ūdenskrituma malu uzrāpties nedaudz augstāk, atradīsiet nedaudz mazākus ezeriņus, paslēptus no ļaužu acīm aiz klintīm. Neviļus nāk prātā Afrodites peldvieta, par kuru daudzi dzirdējuši, bet neviens nav redzējis.

Šibenika

Foto: Publicitātes foto
Viena no skaistākajām un interesantākajām Vidusdalmācijas pilsētām Horvātijā. Ar nosaukumu Šibenika pilsēta pirmo reizi pieminēta 1066.gadā. Senlaicīgās katedrāles un baznīcas, klosteri un pilis, šaurās ieliņas ar seno bruģi veido īstu pilsētmuzeju. XV gs. uzceltā Sv. Jāņa 31 metrus augstā baltakmens katedrāle iekļauta UNESCO aizsargāto objektu sarakstā, Interesanti, ka šo katedrāli cēla veselus 100 gadus – no 1431. līdz 1535.gadam.
Foto: Publicitātes foto
Pilsētas kopskatu veido četri vareni nocietinājumi – Sv.Nikolaja cietoksnis, Sv.Mihaila cietoksnis, Sv. Joanna cietoksnis un Šibenikas cietoksnis. Visi Šibenikas cietokšņi ir ļoti fotogēniski, bet uz salas esošais Sv. Nikolaja cietoksnis liekas kā speciāli celts tieši vienreizējiem foto atmiņai par šo apbrīnojamo pilsētu.
Foto: Publicitātes foto

KRK nacionālais parks

Foto: Publicitātes foto
Parks ievērojams ar savām ūdenskritumu kaskādēm un daudzajiem smaragdzaļajiem ezeriņiem, kopējais augstuma kritums ir 242 metri. Pats ievērojamākais un varenākais ūdenskritums ir Skradinas īve, tas gāžas no 45 metru augstuma, putu vērpetēs sagriežot ne tikai ezeru zem tā, bet liekas – arī visu apkārtni.
Foto: Publicitātes foto
Tūristi mīl peldēties tieši zem ūdenskrituma, pieturoties pie speciālas tauvas ar pludiņiem un pretojoties Krkas upes mežonīgajai straumei. Bet vietējie puikas, liekas, nebīstas ne paša velna un ar galvu uz leju metas ezerā no pašas Skradinas īves ūdenskrituma augšas tieši putojošajā ūdens virpulī. Šis skats vienlaicīgi apbur un liek sirdij sarauties bailēs.

Neretvas upes delta

Foto: Publicitātes foto
Šī ieleja, kas atrodas Horvātijas teritorijā ir atzīta par dabas parku un tā atrodas valsts aizsardzībā. Augsne ielejā ir ļoti auglīga. Pateicoties unikālajam mikroklimatam, šeit aug praktiski viss, sākot no arbūziem, mandarīniem un sinepēm, beidzot ar granātāboliem un kartupeļiem. Vietējie iedzīvotāji šeit nodarbojas ar lauksaimniecību un zvejniecību. Zuši un vardes no Neretvas ūdeņiem bija pazīstami jau no Senās Romas laikiem. Tagad tās skaitās delikateses, ko pārdod vietējos restorānos.
Foto: Publicitātes foto
Vietējie iedzīvotāji šeit nodarbojas ar lauksaimniecību un zvejniecību. Zuši un vardes no Neretvas ūdeņiem bija pazīstami jau no Senās Romas laikiem. Tagad tās skaitās delikateses, ko pārdod vietējos restorānos.

Boko - Kotoras līcis

Foto: Publicitātes foto
Boko - Kotoras līcis ir viens no skaistākajiem līčiem pasaulē, kurš ietverts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lielākais līcis Adrijas jūras krastā, ievērojams dabas un vēstures objekts. Līcis 30 km garumā iestiepjas sauszemē, veidojot dabīgu un ērtu ostu kuģiem, ne velti senie līča iedzīvotāji bija labākie jūrnieki un pirāti. Boka vecitāļu valodā nozīmē "mute" vai "rīkle". Tik dzejiski šo pasakaini skaisto vietu nosaukuši jūrasbraucēji! Dabas skaistumu vārdos grūti izteikt. Grandiozi, burvīgi, pasakaini – tādiem epitetiem šo vietu apzīmē visi, kam vien palaimējies to redzēt.
Foto: Publicitātes foto
Līcis 30 km garumā iestiepjas sauszemē, veidojot dabīgu un ērtu ostu kuģiem, ne velti senie līča iedzīvotāji bija labākie jūrnieki un pirāti. Boka vecitāļu valodā nozīmē "mute" vai "rīkle". Tik dzejiski šo pasakaini skaisto vietu nosaukuši jūrasbraucēji! Dabas skaistumu vārdos grūti izteikt. Grandiozi, burvīgi, pasakaini – tādiem epitetiem šo vietu apzīmē visi, kam vien palaimējies to redzēt.
Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!