Pagraba būvniecība pašu spēkiem – kas jāzina par specifisko projektu  (2)

Pagrabam ir ļoti daudz priekšrocību – šeit labi glabāsies kartupeļi pat aukstākajās ziemas dienās, jebkurā laikā varēs izmantot noglabāto rudens velšu ražu, turklāt pagrabs ir īstā vieta, kur glabāt vīnus, konservējumus, ievārījumus un citus labumus. Kā portālam TavaMāja.lv stāsta arhitekts Valdis Liepa no arhitektūras biroja ''Buildart.lv'', pagrabs atbilst nesteidzīgajai un mierīgajai dzīves uztverei, tāpat kā malkas krāsns un pirts, kas uz cilvēku iedarbojas nomierinoši, vairojot mājā omulību.

Tāpat kā nav viena noteikta projekta mājai, pēc kura visi vadās būvniecībā, arī pagraba plānošanā izvēles iespējas ir dažādas, taču pamatnosacījumi ir vieni un tie paši. Speciālists skaidro, ka pagraba grīdas līmenim ir jābūt virs gruntsūdens līmeņa, vietām tas var būt 1,5 metrus zem zemes virsmas līmeņa, citur tikai 30 centimetrus zem zemes virskārtas. Attiecīgi pie seklāk iebūvēta pagraba veidosies lielāks uzkalniņš, pagrabu apberot. Savukārt pagraba apbērtai daļai nebūt nav jāizskatās kā smilšu kaudzei, šeit var veidot skaistu akmensdārzu un krāšņumaugu kolekciju.

Ja vien ar pagraba būvniecību jau neesi saskāries, tad visai svarīgus faktus par to var arī nezināt, kaut vai to, ka pagrabam ieteicams atrasties no dzīvojamās mājas aptuveni 5-20 metru attālumā, lai tas ir ērti sasniedzams un pēc gurķu burkas nav jāiet teju kā līdz kaimiņiem.

Pagraba vietas izvēlē ļoti svarīgi noteikt āderes. Pagrabam skurstenis kā apkures iekārta nav nepieciešams, tāpēc šajā gadījumā nav būtiski noteikt uguns āderes, bet gan ūdens āderu novietojumu, jo sakņaugi labāk glabājas sausās pagraba telpās, savukārt augļiem nepieciešams mitrums. Ideāli, ja zem augļu pagraba būtu caurtekošs strauts, pamāca speciālists.

Pagraba plānojums optimāls ir tad, ja tas piemērots biežāk nepieciešamajām funkcijām – augļu, dārzeņu un ievārījumu, kā arī vīna un dažādu konservējumu glabāšanai. Pagraba platība parastai mājsaimniecībai var būt, sākot no 12 līdz 20 kvadrātmetriem.

Vaicājot par ieteicamajiem materiāliem pagraba būvniecībā, speciālists skaidro, ka senāk pagrabus veidoja, izmantojot monolīta betona lējumu vai ķieģeļu velves pārsegumu, bet mūsdienās ekonomisku un racionālu apsvērumu dēļ būvē no keramzītbetona blokiem ar monolītbetona pārsegumu. Jebkurā gadījumā būvmateriāliem jābūt mitruma izturīgiem, un noteikti nav vēlams koks.

Pagrabam obligāts nosacījums ir ventilācija, izmantojot dabiskas pašplūsmas ventilācijas sistēmu ar pieplūdes noplūdes kanāliem vai pieplūdi caur regulējamu, aizveramu ventilācijas spraugu durvīs.

Optimālu temperatūru pagrabā nodrošina pietiekami biezs siltumizolācijas slānis. Visvienkāršāk un racionālāk šim nolūkam izmantot zemes apbērumu, jo zemes temperatūra ir +4 līdz +6 ^oC, skaidro arhitekts.

Iepriekš plānojot pagrabu, jāņem vērā, lai tas ikdienā būtu ērti izmantojams. Vislabāk projekta izveidi uzticēt profesionālim, lai nav lieki jāeksperimentē un jācer, ka otrais vai piektais pagrabs izdosies labāks kā pirmais. Ja pagrabu būvē pašu spēkiem, tad izmaksas ir salīdzinoši niecīgas, skaitot tikai būvmateriālu cenu, taču tad jārēķinās, ka ne viss var izdoties kā vajadzētu, ja vien nav priekšzināšanu šādos projektos, tāpēc speciālists iesaka vērsties pie būvniekiem, kas uzbūvēs pagrabu pēc visām standarta prasībām.