Augļu koku potēšana – kas jāzina par piņķerīgo procesu

Potēšana dārzkopim dod iespēju dārzā jau esošās pierastās šķirnes nomainīt vai papildināt ar jaunākām, izcilākām, bet mazāk ziemcietīgām šķirnēm. Ar potēšanas palīdzību vienā kokā var audzēt dažādas šķirnes ar atšķirīgu ienākšanās laiku – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirnes. Uz ziemas šķirnes koka var potēt vasaras šķirnes un otrādi. Tas neietekmē pārpotētā koka ziemcietību un dzinumu nobriešanu, bet dažreiz var ietekmēt augļu ienākšanās laiku. Ja uz vasaras šķirnes uzpotē ziemas, augļi bieži vien ir krāsaināki un agrāk ienākas, skaidro dārzkopības speciāliste.

Potzari

Sekmīgai potēšanai ir nepieciešami kvalitatīvi potzari – nobrieduši viengadīgie dzinumi, kurus sagriež ziemas sākumā. Zariem jābūt no veselīgiem kokiem, slimību nebojātiem, ar labi attīstītiem veģetatīvajiem pumpuriem. Vislabāk potzarus ir ņemt no koka vainaga vidusdaļas un augšdaļas. Pavasara potēšanai paredzētos potzarus vēlams ietīt mitrā papīrā, ievietot polietilēna plēves maisiņā un uzglabāt ledusskapī vai pagrabā. Potzarus pirms potēšanas vismaz uz diennakti visā to garumā iemērc ūdenī. Potzarus var griezt arī neilgi pirms izmantošanas, tikai tie nedrīkst būt izplaukuši. Šādi potzari nav jāmērcē.

Potēšana soli pa solim

Kociņam, kura zaros vēlas uzpotēt dažādas šķirnes, ir jābūt veselīgam, spēcīgam, labi zarotam. Parasti pārpotēšanu var sākt otrajā trešajā gadā pēc iestādīšanas.

Ja stādi ir viengadīgi, pēc stādīšanas tos apgriež apmēram metra augstumā. Kad kociņš sazarojies, izvēlas divus spēcīgākos zarus, paplašina to atzarošanās leņķus ar veļas knaģīšiem, bet liekos zarus, kā arī galotnes izgriež. Nākošā gadā šādus kociņus jau var pārpotēt.

Lai veidotos labi izgaismots, ērti kopjams vainags, parasti pārpotē divus līdz trīs sānzarus un galotni. Ja koks ir spēcīgs, vienā gadā var pārpotēt arī visus zarus. Ja grib saglabāt veco šķirni, tad nepārpotē kādu no apakšējiem sānzariem.

Koka pārpotēšanu vēlams sākt ar galotni, lai neaplauztu uz sānzariem jau uzpotētās potes. Pārpotējamos zarus apgriež ne tuvāk par 20-30 cm no pamatnes. Apkārtējiem skeletzariem vienmēr jābūt garākiem par augšējiem.

Potēšanai izmanto paņēmienu, kurš vislabāk padodas. Jauno koku pārpotēšanai iesaka izmantot kopulēšanu iešķeļot. Ar šo paņēmienu veiktie potējumi atlūzt mazāk un ir drošāki nekā izmantojot potēšanu aiz mizas.

Vienkāršā kopulēšana. Vispirms izdara slīpo griezumu skeletzaram, tad potzaram. Pēc tam abu potēšanas komponentu šķēlumus savieno kopā, apsien ar speciālu plēves lentu un rūpīgi noziež ar potziedi potzara galotnes brūci.

Ja pārpotējamais zars ir resnāks par potzaru, izmanto potēšanu aiz mizas, kas ir visvienkāršākais paņēmiens. Potzars ar diviem līdz četriem pumpuriem tiek nogriezts apakšējā galā slīpi zem pumpura, bet zaram, uz kura potēs, miza tiek pārgriezta tik tālu, lai pēc tās atlobīšanas uz abām pusēm tur varētu ievietot sagatavoto potzaru. Pēc tam apkopj potējumu tāpat kā iepriekšējā gadījumā. Pārpotējot jaunus kokus, parasti izmanto vienu potzaru, kuru aizbāž aiz mizas zara virspusē, nevis sānos vai apakšpusē, lai potējumi neatlūztu. Resnākiem zariem var potēt vairākas potes uz viena zara. Kad potes pieaugušas, tad izvēlas spēcīgāko potes dzinumu, pārējos saīsina līdz pāris pumpuriem. Kad brūce aizdzijusi (apmēram pēc trim gadiem), liekos dzinumus izgriež.

Pēc potēšanas pabeigšanas veic regulāru pārpotētā koka apskati un izlauž vai izgriež liekos dzinumus, kas izauguši zem potējuma vietas. Izlaužot liekos dzinumus, tiek stimulēta straujāka potējuma dzinumu augšana. Līdz pamatnei izlauž vai izgriež stumbra un celma atvases. Regulāri seko potējumu apsējumu stāvoklim. Ja plēves saites žņaudzas mizā, tās pārsien vaļīgāk. Ja potējums aug spēcīgi un strauji briest, laikus jāpārgriež apsējuma mezgls. Pavisam saites noņem nākamā gada pavasarī.