Piecas skaisti atjaunotas muižas Latvijā, kur vērts iegriezties

Viena no muižām, kas pēdējos gados izpelnījusies arvien lielāku popularitāti tieši tāpēc, ka šeit notiek daudz skaistu dzīves svētku svinības, ir Rāmavas Depkinas muiža, kur portāls TavaMāja.lv devās izlūkos.

Par šo muižu var teikt – no sabrukšanas robežas līdz neticamām pārvērtībām. Viena no senākajām Rīgas piepilsētas muižām veiksmīgi atjaunota un glabā nozīmīgus vēstures liecības, piemēram, to, ka šeit savulaik dzīvojis visiem zināmais rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis un tieši šeit radīti publicistiskie darbi. Tāpat muižas nosaukums nav nejaušība – ēkai bijusi saistība ar Depkinu dzimtu.

Lai arī pirms atjaunošanas darbiem muižā nav bijis nekā, tik vien, cik grīda un sienas, šodien sulīgi sarkanās krāsas muiža ar baltiem loga rāmjiem ir kā muiža no pasaku grāmatām, kuras stāstu vairāk var iepazīt šeit. Tur skatāmas arī autentiskas mēbeles, un katrai ir savs stāsts par nokļūšanu zem Rāmavas Depkina muižas jumta.

Vien retais zina, ka, braucot cauri Kandavas pilskalnam pa šaurajām, Venēcijā līdzīgajām ieliņām, varētu nokļūt līdz greznai muižai. Klīstot cauri Kandavai un tad iebraucot nelielajā Rūmenes ciematā, pēkšņi, gluži kā no zila gaisa, paveras iespaidīgs skats – labajā pusē ezers ar ziliem atspulgiem, krāsainu koku parks un sniegbalta muiža, kas redzama jau no attāluma. Šī ir viena no retajām muižām, kurai redzama sānu daļa ar terasi, taču arī pati muiža pati par sevi ir tik spilgta pērle, ka grūti no tās ''atraut'' acis.

Neogotikas stila muiža ir celta 1876. gadā, bet 2004. gadā sākās piecu gadu ilgs rekonstrukcijas process, kas norisinājās Zaigas Gailes un viņas vadītās arhitektu grupas vadībā, un muiža ieguva šo grezno veidolu, kādu to redzam šodien. Pēc rekonstrukcijas muiža ieguvusi trīs stāvus virs zemes un arī krietni plašāku pagrabstāvu. Vēsturiskā izpēte liecina, ka šīs muižas telpas bijušas ļoti tumšas, taču pēc rekonstrukcijas muiža atdzimusi jaunā, gaišā un mājīgā noskaņā, kur viss ir ļoti pārdomāts, tajā pašā laikā – funkcionējošs. Visām lietām ir jādzīvo sava dzīve – tāda bijusi muižas saimnieku galvenā doma pirms rekonstrukcijas, un šī filozofija tiek ievērota vēl aizvien.

Vairāk par Rūmenes muižas vēstures līkločiem, atjaunošanas darbiem un apkārtni lasi šeit.

Salīdzinoši netālu no Rīgas, starp laukiem, sēņotāju iecienītiem mežiem, vēsturiska parka ieskauta atrodas Mālpils muiža – leģendām, spoku stāstiem un interesantiem faktiem bagāta vieta.

Īpaša loma Mālpils novada vēsturē ir baronam Gustavam Vilhelmam fon Taubem, jo ar viņa valdīšanas laiku 1760. gadā sākās Mālpils kungu mājas celtniecība, kā arī pārējā muižas apbūve. Viņš ir ne tikai pirmais šīs muižas īpašnieks, bet ar viņa vārdu saistās arī visvairāk teiku, leģendu, nostāstu un mistisku atgadījumu, piemēram – Mālpils augstākajā vietā barons licis uzcelt torni, ar ko vēlāk lepojies viesu klātbūtnē. Šai vietai, ko tautā sauca par Velna torni un no kura palikusi vairs tikai drupu kaudze, ir nesaraujama saistība ar Mālpils pili un baronu Taubi, tomēr par šo skaistumu latviešu tauta maksājusi ar savām asinīm un asarām.

Mālpils muiža ir būvēta klasicisma stilā, tās fasādi rotā centrālais frontons ar dekoru un vāzēm, savukārt greznās kolonnas no Allažu šūnakmens saglabājušās no muižas pirmsākumiem. Mālpils muiža tiek dēvēta par ļoti romantisku vietu ne tikai interjera dēļ, bet arī tādēļ, ka šeit vienmēr bijusi mierīga, sirsnīga un muzikāla atmosfēra. Kā izrādās, tad muižai visai cieša saistība ar mākslu ir jau no pašiem pirmsākumiem. Plašāk par Mālpils muižas vēsturi, leģendām, spoku stāstiem un iekštelpu iekārtojumu lasi šeit.

Tālajā 1539. gadā Kurzemes bīskaps Hermanis piešķīris lēni Johanam Rennem, un līdz ar zemes saņemšanu tiek uzsākta muižas celtniecība. Muiža ne vienmēr saukta par Piena muižu, savulaik tā dēvēta par Kalnmuižu, kas ir tulkojums no vācu valodas – "Berghof". Tā kā Kalnmuižas Latvijā ir daudz, tad vēlāk muiža mainīja savu nosaukumu, taču līdz tam muiža bijusi arī Liepājas piena kombināta rīcībā, kad ēka tika pielāgota piensaimnieku vajadzībām.

Ja. pēc nosaukuma spriežot, muižu vizualizējam kā baltu ēku, patiesībā šobaltdien tā ir sarkanīgi brūna ar skaisti iemūrētiem laukakmeņiem, lieliem logiem baltos rāmjos un arhitektūru neoklasicisma stilā.

Nav pasaulē tik daudz lietu, kas reizē ir vienkāršas, tīras un skaidras, bet tanī pat laikā tik daudz izsakošas, gluži kā piens. Tas ir spēka, veselības un pārticības simbols. Piens aizved pie dabas, pie patiesām un īstām vērtībām, tādēļ piens šajā muižā vienmēr ir cienīts un turēts goda vietā.

Arī šī muiža saglabājusi interesantus nostāstus. Kādreiz šeit dzīvojusi baronese, kas esot bijusi ļoti prasīga un cimperlīga, un katru svētdienu, atgriežoties no baznīcas, esot bijis nosacījums, ka karietei jāpiebrauc tik tuvu, lai pirmais solis tiktu sperts uz muižas pakāpieniem. Ja vasarā šo prasību kučierim bijis vieglāk izpildīt, tad ziemā, kad zirgiem slīdējušas kājas un piebraukt bijis grūtāk, kariete esot līkumojusi, kamēr izdevies piebraukt pēc prasībām.

Vairāk nostāstus, muižas ikdienas saistību ar pienu, tuvākās apkārtnes greznumu un muižas iekšējo skaistumu iepazīsti šeit.

Sārtā koka muiža, kas pārcietusi vairākus karus un joprojām lepni stāv starp ozoliem un liepām, joprojām vilināt vilina viesus apskatīt tās askētisko daiļumu. Ungurmuižā, vien 80 kilometrus no Rīgas, Raiskuma pagastā, savām acīm iespējams redzēt un izjust 18. gadsimta arhitektūras burvību.

Ungurmuižas pirmsākumi meklējami jau 14. gadsimtā – tā savulaik vāciski dēvēta par "Orellen" jeb Ureli. Par Ungurmuižas uzplaukumu varētu saukt laiku, kad tā nonākusi fon Kampenhauzenu dzimtas īpašumā. Galvenā muižas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir tieši Baltazara fon Kampenhauzena un viņa sievas lolojums – tā tikusi būvēta, lai iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot tradīcijas un ēkas praktiskumu. Ungurmuiža kļuvusi par vienu no pirmajām baroka būvēm Vidzemē. Ēkas arhitektūra ar mansarda jumtu un mezonīna izbūvi kļūst par pirmo būvparaugu, kāds atrodams Vidzemē līdz pat 18. gadsimta beigām.

Ungurmuiža ir viena no pirmajām baroka koka celtnēm Latvijā ar unikāliem sienu gleznojumiem. Apbrīnojami ir tas, ka koka ēka paglābusies no laika zoba un daudzajiem vēsturiskajiem triecieniem, kas daudzviet citur Latvijā izpostījuši ievērojamas celtnes.

Vairāk par Ungurmuižas raibo vēsturi, autentiskajām liecībām un muižas dvēseli lasi šeit.