Ziema jau ir aizgājusi, sals atkāpes, sākas pavasara darbi. Daļa dārzkopju jau ir pārseguši savas siltumnīcas un sēj pirmos spinātus, salātus un citas dabas veltes, pārējie tikai gatavojas šiem darbiem. Bet cilvēki, kuriem nekad nav bijušas siltumnīcas, bet kuri ilgi ir sapņojuši par saviem ekoloģiskajiem dārzeņiem, svārstās, šaubās, un nekādi nevar izlemt, kādu siltumnīcu izvēlēties. Tātad šoreiz mēs apspriedīsim svarīgākos siltumnīcas izvēles aspektus.
Kad vislabāk uzstādīt siltumnīcu?
Parasti siltumnīcas tiek uzstādītas pavasarī vai rudenī, nav stingru noteikumu par to, kad iestājas optimālais laiks siltumnīcas uzstādīšanai. Viss atkarīgs no laika apstākļiem, kas katru gadu pārsteidz ar savām izmaiņām. Šogad pavasaris ir diezgan agrs, tāpēc arī darbus iesaka sākt agrāk. "Vissvarīgākais – pagaidīt, līdz atkāpjas sals un izžūst zeme. Vietā, kur ziemā bija liela sniega kārta, zeme būs mazāk sasalusi, un tas nozīmē, ka tur jau var sākt pirmos darbus, kas saistīti ar siltumnīcas montāžu," – iesaka Latvijā lielākā elektroniskā veikala 220.lv, kas tirgo siltumnīcas (un ne tikai), speciālisti.
Kur uzstādīt siltumnīcu?
Siltumnīcā audzējamiem dārzeņiem un citi augiem jāsaņem daudz saules, tāpēc siltumnīcas jāuzstāda saules apspīdētākā dārza vai pagalma vietā. Pieredzējuši dārzkopji siltumnīcu iesaka uzstādīt tā, lai tās gali būtu vērsti uz ziemeļiem un dienvidiem, bet puses apspīdētu rīta un vakara saule. Turklāt būtu ideāli, ja siltumnīcu neaizsegtu koki, ēkas vai citi objekti. Ja uz siltumnīcu kritīs ēna, tad zeme tajā vienmēr būs mitra, tāpēc lielu ražu var negaidīt.
Uzmanība jāpievērš arī augsnei. Raža nepriecēs, ja siltumnīca tiks uzstādīta mālainā zemē. Tāpēc, ja nav iespējams zemi nomainīt, labāk siltumnīcai izvēlēties citu vietu. Bet par pārsegumu uztraukties nav vērts. Pēc 220.lv speciālistu vārdiem vairumam mūsdienu siltumnīcu nav vajadzīgi ar betonu ielieti pamati, jo tām ir speciālas balsta pamatnes, pie kurām tiek piestiprinātas zemē ierokamas kājas, kuras stabili notur siltumnīcu. Mūsdienu siltumnīcu konstrukcija ir ideāli pārdomāta, tāpēc vējš to nenoraus.
Kādus siltumnīcu veidus var izdalīt?
Siltumnīcas var iedalīt divās grupās – arkveida un teltsveida. Siltumnīcas izvēle visvairāk ir atkarīga no dārzkopja – viņa individuālās gaumes un finansiālajām iespējām. Arkveida siltumnīcām ir pavisam vienkārša konstrukcija, tāpēc tās var samontēt pats. Teltsveida siltumnīcas – sarežģītāk un dārgāk, to uzstādīšana aizņem daudz laika. No otras puses, profesionāļi brīdina, ka, izvēloties siltumnīcas formu, jāpadomā arī par to, kādi augi tajā tiks audzēti. Ja dārzkopis plāno audzēt papriku, piparus, spinātus vai pundurtomātus, var aprobežoties arī ar zemu arkveida siltumnīcu. Taču, ja siltumnīcā augs gurķi, augstāku šķirņu tomāti, tad siltumnīcas sienām jābūt vismaz 1,60 m augstām.
Un, visbeidzot, jāatceras, ka izvēloties siltumnīcas formu, jāņem vērā arī tās kopšanas nianses. Ziemā no arkveida siltumnīcām sniegs nokrīt vienkāršāk, bet no teltsveida siltumnīcām sniegs visdrīzāk būs jānovāc. Protams, ka viss atkarīgs arī no nokrišņu veida, to apjoma un citiem laika apstākļiem. Ja uzkrīt liels daudzums slapja sniega, to nāksies novākt gan no arkveida, gan no teltsveida siltumnīcas.
Kādu ventilācijas sistēmu izvēlēties?
Daļai mūsdienu siltumnīcu ir automātiskas ventilācijas sistēmas, bet precīzāk – automātiskie logi jumtā, kas atveras tad, kad temperatūras sensori nosaka, ka gaisa temperatūra siltumnīcā ir uzkāpusi virs noteiktās robežas. Tādējādi dārzkopim nav jāuztraucas, ka augi siltumnīcā pārkarsīs vai pat sadegs. Taču tādas mūsdienu siltumnīcas nav pārāk lētas, tāpēc vienmēr var izvēlēties arī vienkāršākas ventilācijas sistēmas – mehāniskus logus jumtā, logus vai durvis no divām daļām, kuru augšējo daļu var izmantot kā vēdlodziņu.
Kādu pārsegumu izvēlēties siltumnīcai?
Siltumnīcai var būt stikla, polietilēna vai polikarbonāta pārsegums. Polikarbonāta pārsegumam ir gaisa starpslānis, tāpēc tas atšķiras ar īpaši labām termiskajām īpašībām – siltumnīcas iekšpusē novērojamas nenozīmīgas temperatūra starpības, parasti gaisa temperatūra neuzkāpj augstāk par 30 grādiem, bet tas nozīmē, ka nepastāv nekādi draudi augiem. Turklāt pārsegums aizsargā siltumnīcu pret negaidītām salnām, kuru laikā temperatūra krītas aptuveni līdz -4 – -5 grādu salam. Dabiski, ka siltumnīcai jābūt hermētiskai.
Siltumnīcas stikla pārsegums nokalpos ilgi, bet tas ir diezgan ierobežots, jo piemērots tikai teltsveida siltumnīcām. Turklāt stikla siltumnīcas ir jākopj, īpaši gada aukstajā laikā: līdz ar pirmo salu ieteicams noņemt stiklus no siltumnīcas, jo spraugās starp stikliem var sakrāties ūdens, tam sasalstot, palielinās plaisu rašanās stiklā iespējamība. Tad stiklus nāksies mainīt, jo tie vairs nepildīs savu svarīgāko funkciju – nesaglabās siltumu siltumnīcas iekšpusē. Sarežģīta ir arī situācija ar sniegu uz siltumnīcas jumta. Ja sniegu netīra, stikls var neizturēt un iebrukt.
Polietilēna pārsegums – vispopulārākais daudzus dārzkopju tas piesaista ar savu cenu, ar to nav grūti pārklāt vai pārvilkt, kad tas ir nolietojies. Atkarībā no plēves blīvuma un kvalitātes šis pārsegums var veiksmīgi nokalpot 1- 4 sezonas. Stipri armētas plēves, kas sastiprināta ar polipropilēna diegu sietu, ekspluatācijas termiņš mēdz būt 2-3 reizes ilgāks, tiesa, arī cena ir aptuveni tikpat reižu augstāka. Ja Jūs izvēlaties polietilēna pārklājumu, tad jāatceras, ka nevēdināmā siltumnīcā temperatūra var pacelties līdz 40 grādu siltumam, bet tas var būt bīstami augiem. Turklāt pavasara salnu laikā nāksies izmantot papildus aizsardzību – agroplēvi, kas pasargās augus no sala.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!