Foto: Shutterstock
Līdz ar daudzajiem dārza darbiem pavasarī, ne viens vien nolēmis pamainīt arī mājas priekšnamu, pārkrāsojot saulē pabalējušās, krāsas nolobījušās koka ārdurvis, taču, lai centieni kaut ko uzlabot nepārvērstos vēl nevēlamākā rezultātā, noderēs šie padomi par krāsošanai labvēlīgiem apstākļiem un krāsas izvēli.

Kādu krāsu izvēlēties?

Pirms ķeries klāt otai, izvēlies piemērotu krāsu. Šajā gadījumā tai noteikti jābūt atbilstošai āra darbiem, jo iekšdarbiem paredzētās krāsas nekalpos tik ilgi un, jau pēc neilga laika, mainīgo apstākļu dēļ durvis mainīs savu izskatu, skaidro ''Tikkurila'' Mācību centra vadītājs un krāsošanas speciālists Aivars Danenbergs.

Var izšķirt trīs veidu krāsas, kas tiek ražotas kokam: iekšdarbiem, fasādēm un universālām virsmām (logiem, durvīm, dārza mēbelēm, soliņiem u.tml.). Iekšdarbu krāsas ir cietas un tādēļ samērā trauslas. Fasāžu krāsas – mīkstas un elastīgas, lai labāk izturētu koka svārstības mainīgajā mitrumā. Universālās krāsas ir kaut kas pa vidu starp abām jau minētajām un tādēļ šajā gadījumā vispiemērotākās. Labi derēs arī logu krāsošanai paredzētās krāsas, savukārt akrila krāsas uz ūdens bāzes būs ekoloģiskākas un patīkamākas darbā.

Krāsošana soli pa solim

Pieņemot lēmumu pārkrāsot koka ārdurvis, jāzina, ka virsmas sagatavošana aizņems aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā laika un tikai viena ceturtdaļa būs pati krāsošana. Kad esi apbruņojies ar pacietību, seko norādēm.

Noņem durvju rokturus un aizvērēju.

Lai nodrošinātu labu jaunās krāsas saķeri, vispirms durvis jānomazgā ar speciāla mazgāšanas līdzekļa šķīdumu, kas paredzēts pirms pārkrāsošanas. Kurš katrs mazgāšanas līdzeklis nederēs, jo var saturēt vaskus, kas darbosies tieši pretēji – neļaus krāsai pieķerties. Beigās durvis noskalo ar ūdeni un vismaz diennakti atstāj nožūt.

Ar krāsas skrāpi vai špakteļlāpstiņu attīri durvis no vecās krāsas, kas vairs neturas un ir atlobījusies. Viss, kas turas labi, var palikt. Visbeidzot visus nelīdzenumus nogludini ar smilšpapīru (~Nr 180).

Koks āra apstākļos jāpasargā no pelējuma un baktērijām, tādēļ, līdz tīram kokam attīrītās vietas jāpiesūcina ar impregnantu. Labākie impregnanti tiek izgatavoti uz lineļļas bāzes, tādēļ iesūcas ļoti dziļi.

Ja vēlies pavisam gludu virsmu, var lietot piemērotu špakteli, vienīgi jāņem vērā, ka pat ļoti kvalitatīva špaktele kalpos daudz īsāku laiku nekā krāsa, jo špaktele nespēj tik labi izstaigāt līdzi koka svārstībām. Tādēļ ar špaktelēšanu labāk neaizrauties.

Darba procesu visbeidzot noslēdz ar krāsošanu vienā vai divās plānās kārtās izvēlētajā tonī. Iespējams, ražotājs būs paredzējis pirms krāsas lietot gruntskrāsu. Ja tā, tad to arī dari – tas uzlabos gan krāsas noturību, gan krāsojuma kvalitāti. Parasti krāso ar otu, bet, ja durvis ir vienkāršākas, var lietot arī rullīti.

Ņem vērā!

  • Izvairies no tiešiem saules stariem, kas silda un pārmērīgi ātri žāvē virsmu. Visus darbus, it sevišķi krāsošanu, vislabāk veikt ēnā. Jāizvairās arī no lietus un vakara rasas.
  • Krāsot var jau tad, kad temperatūra nav zemāka par +5 oC, bet ideālā gaisa temperatūra krāsošanai būtu +15 līdz +20 oC.
  • Ērtāk un kvalitatīvāk būs durvis izcelt no eņģēm un krāsošanas darbus veikt, piemēram, garāžā. Tad arī netraucēs laikapstākļi.
  • Daudz vieglāk vispirms virsmas aplīmēt ar krāsotāju līmlenti, nekā vēlāk kasīt un tīrīt krāsu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!