Video: Latviešu pāris, kas četrkājainos draugus adoptē no ārzemēm  (1)

Lai sasveicinātos ar visiem četrkājainajiem Ulda un Signes draugiem, droši vien "Labrīt!" nāktos teikt ne tikai latviešu, bet arī poļu un lietuviešu valodā. Saimnieku mājās draudzīgi kopā dzīvo vairāku valstu pārstāvji.

Visi šajā namā dzīvojošie pieci suņi savulaik tikuši adoptēti. Upe un Keris uz Latviju atceļojuši no Lietuvas, Rosija – no Polijas, savukārt Berta un jaunpienācēja, 15 gadus vecā Zita, ir rīdzinieces.

Suņu saimniece Signe stāsta: "Ideja ir vienkārša. Jebkurā pasaules valstī un vietā ir patversmes, mūsdienās ir pieejams internets. Ja internetā ieraugam kādu atbilstošu seju, kas uzrunā, tad to seju vedam mājās."

Uzzinot par Zitas likteni, uzreiz bijis skaidrs, ka suņukam ir jāpalīdz. Zita visu savu mūžu nodzīvojusi kopā ar mīlošu saimnieci, taču pienākusi diena, kad sirmgalve vairs nav spējusi par suņuku parūpēties un Zita nonākusi dzīvnieku patversmē.

Lielāko dienas daļu Zita pavada, ērti ieritinājusies savā gultiņā. Viņa nav vienīgā seniore šajā namā. Arī Bertai šogad jau būs 14 gadi. Pārējie trīs suņuki ir jaunāki.

Upes dzimtā puse ir Marijampole. "Viņa bija atrasta kādā lietuviešu ciemā, ilgi klaiņojam. Paredzamais liktenis bija sēdēt pie ķēdes, jo Marijampoles apkārtnē ar suņiem tā dara," stāsta Signe, taču nu Upe labi iejutusies jaunajās mājās.

Savukārt Keri Signe pārveda no Viļņas. Ģimenē viņš ienāca pirmais. "Keris no Lietuvas brauca kā kontrabanda, jo lietuvieši atteicās kārtot dokumentus. Šobrīd viņš ir absolūti legāls Latvijas suns, bet uz Latviju viņš brauca bez dokumentiem," skaidro suņu saimniece.

Pēc mīlules Rosijas abi mērojuši vēl tālāku ceļu – līdz pašai Polijai.

Ja mājās ir tik daudz suņu, ir jāievieš sava kārtība. Katram šeit ir sava guļvieta un arī bļodiņa, no kuras citiem ēst ir aizliegts. Signe un Uldis spriež, ka dažubrīd apkārtējie cilvēki viņus uzskata par mazliet ķertiem, jo kam gan vajadzīgs tāds suņu bars?

Signe paskaidro – cilvēki, kuri sastop suņu baru, domā, ka četrkājainie draugi ir radinieki un pēcteči vienai mātei. Taču tā, protams, nav, jo katrs sunītis atvests no kādas citas vietas.

Ja atkal pagadīsies kāds, kuram palīdzīga roka būs nepieciešama tikpat ļoti, cik Zitai, arī viņam tiks plaši atvērtas šī nava durvis un saimnieku sirdis.