Smaidošais šiba – ietiepīgs un uzticams mājas mīlulis

Šiba, saukta arī par sibu, ir viena no suņu šķirnēm, kas radusies Japānā. Šī ir arī viena no mazākajām Japānas suņu šķirnēm.

Sākotnēji šibas šķirnes suņi izmantoti kā mednieki, kuriem jāsargā teritorija no putniņiem un citiem maziem ienaidniekiem.

Kā jau vairumam suņu šķirņu, arī šibu ietekmēja Otrais pasaules karš, kura laikā šķirnes pārstāvju skaits būtiski saruka. Pēc kara tika organizētas mērķtiecīgas suņu pavairošanas un šķirnes saglabāšanas programmas.

Lai gan šķirne vislabāk zināma un visplašāk pārstāvēta ir tieši Japānā, savā dzimtenē, tomēr arī daudzviet pasaulē mīt šīs šķirnes suņi. Tiesa, to attīstība citviet nenotiek strauji, jo, piemēram, ASV šķirne nonākusi 1954. gadā, taču līdz pat septiņdesmitajiem gadiem šķirnes pārstāvju skaits šajā valstī bija mazs.

Arī apmācībās šiba ir ietiepīgs, tāpēc šī suņa apmācībā saimniekam jāiegulda pacietība un pūles. Šiba nav no tām šķirnēm, kuras viegli padodas apmācībām, tāpēc suņi tiek raksturoti kā brīvdomātāji - ja viņi vēlēsies kaut ko darīt, viņi to izdarīs. Saimniekam jābūt pietiekami neatlaidīgam un pat pārākam par suni, lai dzīvnieks apjaustu, kas viņam jādara un kā jāizpilda komandas.

Šis ir suns, kura augšanā būtiska loma ir socializācijai un sadarbībai ar cilvēku, kas, kā jau vairumam suņu, ir būtiska turpmākās dzīves laikā. Ja jau kucēna vecumā šiba būs apmācīts, suns izaugs par cilvēkus mīlošu un sargājošu četrkājaino draugu.

Tiesa, pastaigu laikā jāuzmanās, lai suns neskrien pakaļ ikkatram putniņam vai nesāk dzenāt kaķi. Mednieka instinkti šibai joprojām nav zuduši, tāpēc dzīvnieku īpaši pilsētā vēlams vest pie pavadas.

Sunim, protams, var nepatikt, ka viņš tiek iegrožots pie pavadas, tāpēc saimniekam jāmēģina nodrošināt arī pēc iespējas brīvāka pastaiga, taču jānodrošinās, ka apkārt nav mazo dzīvnieku.

Regulāra kažoka ķemmēšana arī ir ieteicama, tāpat kā suņa mazgāšana, taču tā noteikti jāveic retāk, nekā ķemmēšana.

Zīmīga ir arī šibas aste, kurai vienmēr jābūt pavērstai uz augšu, veidojot gredzena formu.

Parasti šibas dzīvo aptuveni 12-16 gadus. Šī šķirne tiek raksturota kā samērā veselīga bez izteiktām veselības problēmām. Protams, la izvairītos no tām, nepieciešams sunim nodrošināt regulāras pastaigas, spēles un citas fiziskās aktivitātes, kas palīdzēs suni uzturēt labā formā.

Kā jau iepriekš minēts, suns ne īpaši labi saprotas ar citiem dzīvniekiem. Ja arī suns ir apmācīts, ne vienmēr saimnieks var būt drošs, ka viņa mīlulis draudzīgi izturēsies arī pret citiem suniem. Tiek vēstīts, ka sugasbrāļus šiba var uztvert kā vienu no medījumiem, līdzīgi kā mazos putniņus, tāpēc saskarsmē ar citiem suņiem vēlams uzmanīties.

Suņi tiek raksturoti kā uzticami ģimenes mīluļi. Ar šibu nekad nebūs garlaicīgi, jo suņa ietiepīgā rakstura dēļ arī saimniekam jābūt mudram, lai spētu sasniegt vēlamo.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Dogtime.com un Dogbreedinfo.com.