Vairums suņu saimnieku vēlas savus četrkājainos draugus samīļot, mīluļus apskaujot, taču šī darbība nemaz nav tik nevainīga. Pārlieku liels tuvums, izrādās, dzīvniekam var veicināt stresu, kā rezultātā suns var pat kļūt bīstams un ģimenes loceklim iekost. Kā vēsta portālā Psychologytoday.com ievietotā informācija, četri no pieciem apskautajiem suņiem nemaz nejūtas laimīgi.
Dzīvnieku uzvedības eksperts Stenlijs Korens par suņu apskaušanu, šķiet, nebija iedomājies līdz brīdim, kad tas nenotika ar viņa suni un kad viņš redzēja sava mīluļa reakciju. Tiek vēstīts, ka kādā pasākumā pie viņa retrīvera kucēna pienākusi kāda sieviete un mazo dzīvnieciņu apskāvusi. Kucēna vecumā jebkura saskarsme ir kā jaunums, un Korens redzējis, ka mazais suņuks izvairās no acu skatiena ar apskāvēju, nokar ausis un nedaudz nožāvājas.
Kad Korens apskāvējai teicis, ka to nevajadzētu darīt un ka sunim no šīs darbības rodas stress, sieviete atbildējusi, ka viņa studē psiholoģiju un ir pārliecināta, ka apskaušanās ir svarīga un patīkama. Turklāt – neesot pamata domāt, ka suņiem tā nepatīk, ja reiz pat maziem bērniem, tos bērnībā bieži apskaujot, izveidojas stabila emocionālā sistēma. Taču Korenu tas tikai pamudināja pētīt šo darbību.
Speciālists noskaidrojis, ka suņu instinkti un daba liek dzīvniekiem skriet, tiklīdz viņi ir briesmās vai izjūt stresu. Lai gan varētu šķist, ka suņi vispirms rūks, ries un izrādīs zobus, drīzāk dzīvnieks vienkārši gribēs skriet prom. Un to, savukārt, liedz apskaušanās ar cilvēku, jo tādos brīžos suns nevar nekur aizskriet. Tas kalpo par iemeslu dzīvnieka stresam, un, ja tā līmenis ir augsts, suns var pat iekost. Tāpēc vairākos portālos, kas vēsta par suņa audzināšanu, tiek aicināts cilvēkus neapskaut savus suņus un nemācīt bērniem, ka tā ir laba nodarbe. Maziem bērniem suņa apskaušana ir īpaši bīstama, jo mazo cilvēciņu dzīvnieks var pamatīgi sakost.
Kādas ir suņa stresa pazīmes? Protams, viena no tām ir zobu rādīšana un rūkšana, taču arī citas, ne tik uzskatāmas pazīmes var liecināt par stresu. Gan galvas pagriešana prom no tā, kas suni uztrauc, gan acu aizvēršana vai "baltās acs" parādīšana, gan arī cieša ausu pieglaušana ķermenim vai nolaišana un žāvāšanās var norādīt uz stresu, ja suns to izdara brīdī, kad tiek apskauts.
Lai pats mēģinātu izpētīt suņu apskaušanu un dzīvnieku reakciju, Korens nolēmis analizēt internetā ievietotās fotogrāfijas, kurās redzami suņi, kurus apskauj cilvēki. Fotogrāfijas viņš atlasījis Google fotogrāfiju meklētājā. Korens izvēlējies 250 fotogrāfijas, kuru kritēriji bija – lai suns ir skaidri saredzams, lai suns atrastos uz grīdas, proti, lai nebūtu nekādu papildu stresu veicinošu faktoru.
Ekspertam šķiet paradoksāli tas, ka parasti jau fotogrāfijas cilvēki publicē tāpēc, lai parādītu, cik laimīģa ir viņu dzīve ar suni, taču patiesībā lielākā daļa suņu tā nemaz nejūtas. Aptuveni četri no pieciem suņiem izrāda vismaz vienu no stresa pazīmēm, kad tiek apskauti.
Plašāk par eksperta novērojumiem un pētījumu lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
