Šopavasar saņemti aptuveni 500 zvani par krastā izskalotiem ronēniem

Iestādes inspektori un eksperti devušies vairākos desmitos apsekojumu, lai pieņemtu lēmumu, vai ronēns ir apdraudēs un transportējams aprūpei Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Tur šopavasar nogādāti astoņi ronēni, viens no viņiem smago traumu dēļ eitanazēts. Vairums ronēnu nogādāti no Vecāķiem, Mangaļsalas, Bulduriem un Mellužiem. Lielāko daļu no viņiem nolemts pārvest mazā svara un brūču (iespējams, suņu vai lapsu kodumu) dēļ. Kā ierasts, ronēni atveseļosies un paaugsies zoodārzā, un tad tiem tiks gādātas jaunas mājas. Jāpiebilst, ka pērn no Rīgas Zooloģiskajā dārzā nogādātajiem septiņiem Latvijas piekrastē nokļuvušiem roņu mazuļiem trīs devušies uz Maskavas zoodārzu, divi pelēkie ronēni turpināja dzīvi Baltijas jūrā, bet viens pogainais ronēns devies uz Poliju.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti atzīst, ka sabiedrībā kopumā izpratne par rīcību, atrodot ronēnu, ir uzlabojusies. Gan diskusijas sociālajos tīklos, gan, piemēram, piekrastē smiltīs blakus ronēnam atstāts teksts "Neaiztiec ronēnu! Viņš tikai atpūšas!" apliecina, ka iedzīvotāji izglīto cits citu. Šajā pavasarī secināts, ka sākotnēji, visticamāk, veseliem roņiem pāri nodara bez saimnieka uzraudzības atstāti vai klaiņojoši suņi. Tāpēc nākamajos gados vairāk tiks strādāts, lai vērstu suņu saimnieku uzmanību šim apstāklim, stāsta pārvaldē. Tāpat secināts, ka noderīga būtu informācijas infrastruktūra, kas populārākajās piekrastes pastaigu vietās vēstītu par "roņu mazuļu laiku" un labāko cilvēka rīcību, jo bieži cilvēki savas nezināšanas dēļ cenšas "palīdzēt" dzīviem, veseliem ronēniem, kuriem nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās viņu dabiskajā procesā.

Baltijas jūrā mīt trīs sugu roņi, no kurām divas ir satopamas arī mūsu piekrastē. Visbiežāk sastopams ir pelēkais ronis. Tas ir augumā lielākais Baltijas jūras ronis. Aukstās ziemās mātītes mazuļus laiž pasaulē uz ledus. Tur tiem ir liela platība un maza savstarpējā konkurence. Mazos nomaldījušos ronēnus šādos gados ļoti reti var sastapt Latvijas "lielās jūras" piekrastē no Kolkas līdz Papei, kā arī tālāk uz dienvidiem Lietuvas teritorijā. Siltās ziemās, kad ledus ir maz un Rīgas līcis nav aizsalis, roņu mātēm mazuļi jālaiž pasaulē Igaunijas neapdzīvotajās salās vai uz tuvumā esošā ledus. Tur konkurence ir lielāka ierobežotās platības dēļ. Tāpēc daļa ronēnu pazaudē mātes un otrādi. Ronēni netiek pietiekami izbaroti, viņiem neuzkrājas zemādas tauku slānis. Tāpēc tie nāk krastā sildīties.

Retāk sastopams Baltijas jūrā ir augumā vismazākais – pogainais ronis. Šī suga vairāk uzturas jūras ziemeļu daļā. Mazuļi dzimst uz ledus vai arī piekrastē.

Trešā suga ir plankumainais ronis, kas uzturas Baltijas jūras dienvidrietumu daļā. Tie gan Latvijā novēroti tikai divas reizes.