Vienotas mājdzīvnieku identifikācijas sistēmas neesamība rada zaudējumus lopkopībā un mežsaimniecībā, neļaujot efektīvi identificēt klaiņojošos suņus, apgrūtina pazudušu vai agresīvu dzīvnieku īpašnieku noskaidrošanu un rada finansiālu un administratīvu slogu gan patversmēs, gan pašvaldībām, kam jāuztur dzīvnieku patversmes, gan uzņēmējiem un valstij kopumā.
Ministrijas pārmetumi par dzīvnieka apzīmēšanas pārlieko dārdzību ir nepamatoti, uzskata biedrībā, kur veikta arī aptauja. Tās rezultātā noskaidrots, ka praktiski visās Latvijas veterinārajās klīnikās mikročipēšanas cena, ieskaitot veterinārārsta konsultāciju un paša mikročipa cenu un PVN, ir robežās no 15 līdz 20 eiro. Personas, kas publiski izplata informāciju par mikročipēšanu, kas it kā maksā 45 eiro vai pat dārgāk, izplata melus, ziņo biedrības parstāve Lita Konopore. Ne noteikumu spēkā stāšanās termiņa pārcelšana par pusgadu, ne tik absurdas darbības kā personu bez veterinārmedicīniskās izglītības apmācīšana veikt procedūru, kas var izsaukt asiņošanu, sāpju šoku vai agresiju, klaiņojošo un pazudušo dzīvnieku problēmu nerisinās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
