Vienotas mājdzīvnieku identifikācijas sistēmas neesamība rada zaudējumus lopkopībā un mežsaimniecībā, neļaujot efektīvi identificēt klaiņojošos suņus, apgrūtina pazudušu vai agresīvu dzīvnieku īpašnieku noskaidrošanu un rada finansiālu un administratīvu slogu gan patversmēs, gan pašvaldībām, kam jāuztur dzīvnieku patversmes, gan uzņēmējiem un valstij kopumā.
Ministrijas pārmetumi par dzīvnieka apzīmēšanas pārlieko dārdzību ir nepamatoti, uzskata biedrībā, kur veikta arī aptauja. Tās rezultātā noskaidrots, ka praktiski visās Latvijas veterinārajās klīnikās mikročipēšanas cena, ieskaitot veterinārārsta konsultāciju un paša mikročipa cenu un PVN, ir robežās no 15 līdz 20 eiro. Personas, kas publiski izplata informāciju par mikročipēšanu, kas it kā maksā 45 eiro vai pat dārgāk, izplata melus, ziņo biedrības parstāve Lita Konopore. Ne noteikumu spēkā stāšanās termiņa pārcelšana par pusgadu, ne tik absurdas darbības kā personu bez veterinārmedicīniskās izglītības apmācīšana veikt procedūru, kas var izsaukt asiņošanu, sāpju šoku vai agresiju, klaiņojošo un pazudušo dzīvnieku problēmu nerisinās.
LVB nav saņēmusi nevienu sūdzību, kas būtu saistīta ar dzīvnieku īpašnieku neapmierinātību ar mikročipēšanas izmaksām. Atsevišķās Latvijas klīnikās mikročipēšanas cena nepārsniedz pat 10 eiro, vairākās aptaujātajās klīnikās cenā iekļauta arī dzīvnieka datu ievadīšana Lauksaimniecības datu centrā un/vai ES pases izsniegšana, stāsta biedrībā.
Pakalpojumu sadārdzina divi apstākļi – prasība izsniegt mikročipētajam dzīvniekam ES pasi neatkarīgi no tā, vai šis dzīvnieks plāno šķērsot valsts robežu vai piedalīties izstādē, kā arī fakts, ka dzīvnieku īpašniekiem nav iespējas reģistrēt dzīvniekus pašiem, izmantojot tiešsaisti un autorizāciju caur, piemēram, internetbanku. Tāpēc dzīvnieku īpašnieki ir spiesti maksāt arī par šiem ar mikročipēšanu sasaistītiem pakalpojumiem, kas ietver sevī daudz vairāk pakalpojumus, nekā tikai dzīvnieka apzīmēšana ar mikročipu.
Jau vēstījām, ka Zemkopības ministrija plāno pārcelt obligāto suņu čipēšanu no šī gada 1. jūlija līdz 2017. gada 1. janvārim. Ziņots, ka daudzi iedzīvotāji lauku reģionos finanšu trūkuma dēļ nevar atļauties čipēt savus suņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
