Mīlulis, ko vikingi dāvināja savām līgavām – Norvēģijas meža kaķis  (1)

Norvēģijas meža kaķis, kā jau liecina šķirnes nosaukums, radies Norvēģijā, turklāt ziņas par šo kaķi meklējamas simtiem, iespējams, pat tūkstošiem gadus senā pagātnē. Leģenda pat vēsta, ka norvēģu dievieti Freju no iešanas bojā izglābuši seši milzu kaķi, tostarp arī Norvēģijas meža kaķa senči.

Taču konkrētu liecību par to, kā radies šīs šķirnes kaķis, nav. Tiek pieļauts, ka tas varētu būt radies no Turcijas garspalvainajiem kaķiem vai no vizuāli līdzīgā Sibīrijas kaķa, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk Norvēģijai.

Protams, neizbēgama ir arī kaķu saistība ar vikingiem. Tiek vēstīts, ka vikingu kāzu dienā līgavām dāvināti šīs šķirnes mīluļi.

Šobrīd kaķi ir plaši pazīstami kā dzimtajā Norvēģijā, tā daudzviet pasaulē. Lai arī šķirnes attīstību būtiski ietekmēja Otrais pasaules karš, vēlākajos gados šķirne pavairota arī citur Eiropā un ASV, pamazām gūstot arī dažādu kaķu organizāciju atzinību.

Tā kā kaķis ir radies Norvēģijā, viņam ir izveidojies biezs, garspalvains un aukstumu, kā arī ūdeni izturīgs kažoks. Dzimtajā valstī laikapstākļi var būt izteikti auksti, taču kaķis no sala nebaidās, jo tam jau dabiski ir izveidojusies bieza āda, kas pasargā mīluli no šādiem laikapstākļiem.

Pūkains ir ne tikai kaķa kažoks, bet arī austiņu iekšpuses. Spalvas austiņas klāj jau no kaķēna mazotnes, radot īpaši mīlīgu izskatu. Spalvaina, saprotams, ir arī kaķa aste.

Acu krāsa visbiežāk ir zaļa, taču tās mēdz būt arī zeltainas vai vara krāsā.

Norvēģijas meža kaķim nav konkrētu krāsu ierobežojumi, lai gan kaķi nemēdz būt tikai melnā krāsā. Šie mīluļi parasti nav vienkrāsaini, jo kažokā manāmas gan gaišas, piemēram, baltas, bēšas un rūsganas, gan arī tumšas, piemēram, brūnas, pelēkas un vietumis melnas krāsas.

Būtiski ir arī kaķi ķemmēt biezā kažoka dēļ. Jāparūpējas, lai kažoks nesaveltos, taču gadījumos, kad tas notiek, vēlams savēlušos vietiņu rūpīgi atraisīt, nenodarot pāri kaķim.

Kaķa kažoks ir ūdensizturīgs, tāpēc saimniekiem īpašas rūpes nesagādās mīluļa mazgāšana, jo tā nemaz tik bieži nebūs nepieciešama.

Saprotams, ka mājoklī noteikti nebūs tāds aukstums, kāds var būt Norvēģijas ziemeļu daļā, bet nevajadzētu domāt, ka kaķis tāpēc nav piemērots siltākai dzīvesvietai. Norvēģijas meža kaķis itin labi jutīsies kā dzīvoklī, tā lielākā mājā.

Norvēģijas meža kaķim patīk rotaļas, turklāt tās viņš spēj sarūpēt sev pats. Tā iemesla dēļ saimnieki bieži vien novēros, ka kaķis vienkārši skraida pa māju.

Ja mājās ir dažādas virsotnes, kaķis tās noteikti iekaros! Norvēģijas meža kaķim patīk draiskoties augstāk par zemi, tāpēc skapja augša, plaukti vai ledusskapis būs vēl viens izaicinājums, ko mīlulis centīsies pievarēt.

Tāpat mājoklī jābūt kādam skrāpējošajam dēlītim un rotaļlietām, ar ko kaķis var sevi nodarbināt. Draiskoties kaķis var ilgi, tāpēc būs labi, ja mājās atradīsies kāda lietiņa, ar ko mīlulis var pakavēt laiku.

Kaķi ir gudri, viņi ātri apgūst jauno un ir uzticīgi savam saimniekam. Arī ar bērniem Norvēģijas meža kaķis saprotas labi, taču jau laikus bērnam jāiemāca, ka pret dzīvnieciņu jāizturas ar cieņu. Turklāt, ja dzīvniekus pareizi iepazīstina, kaķis labi satiks arī ar suņiem un citiem mājdzīvniekiem.