Cik dzīvotspējīgi ir stādi, kurus pārdod lielveikalos?  (1)

"Maxima" veikalā Ulmaņa gatvē jau pie ieejas stādu placī gozējas vietējās – Jēkabpils SIA "Sedumi" audzētās – atraitnītes. Atraitnīšu plaukti jau ir gandrīz tukši, kas liecina – pieprasījums pēc tām ir liels un, visticamāk, pircēji novērtē gan to izcelsmi, gan pievilcīgo cenu, kas salīdzinājumā ar citām tirdzniecības vietām ir zemāka. Agronoms Māris Narvils atzīst – tā ir laba zīme, ka "Maxima" tīkls sācis sadarboties ar vietējiem audzētājiem.

Tiesa, turpmākā apskate liecina, ka visi pārējie stādi ir viens vienīgs imports. Apskatot peonijas un citus stādus, agronoms zina teikt, ka pastāv ziemcietības risks – kā augs uzvedīsies turpmāk. "Visi augi, kas nāk no siltākām zemēm, ir citādi. Holandē ir daudz ilgāks veģetācijas periods, augi var ilgāk briest, bet pie mums var ātri uznākt pirmās salnas un tie var būt nepilnīgi sagatavojušies ziemošanas periodam. Pavasara periodā tie var mosties agrāk, nekā pie mums tas ir raksturīgi dekoratīvajām kultūrām. Un tad atkal tos var ķert pavasara salnas, šāds risks pastāv," skaidro speciālists.

Redzot importa hortenzijas, LLKC eksperts iesaka tomēr izvēlēties vietējo ražotāju izaudzēto. "Baltezerā ir ļoti liela šķirņu daudzveidība. Nevajadzētu mērķēt uz ievestajām puķēm," viņš piebilst. Ar rododendriem esot ļoti līdzīgi un labāk izvēlēties vietējās selekcionētās šķirnes, kas piemērotas pašmāju apstākļiem. Veģetācijas periods importa un Latvijā audzētajiem stādiem var atšķirties pat par mēnesi, līdz ar to katrs var izdarīt secinājumus par riskiem. Turklāt katram importa augam jau ir savs ģenētiskais kods, kas raksturīgs attiecīgajai izcelsmes vietai, un tas nevar strauji izmainīt savu augšanas dinamiku un uzvedību. Pērkot stādus, Narvils iesaka pievērst uzmanību tam, lai augs ir vesels, zari nebūtu cietuši, jo importa augi transportējot var gūt dažādas traumas.

Dienvidu zemju augus ziemā var ienest telpās, lai tie pārziemotu, bet arī tas prasa pieredzi un īpašu uzraudzību. "Maxima" stendā arī skujeņi importēti no Nīderlandes un, pēc agronoma paustā, var izvērsties par vienreizēju ziemošanas pasākumu.

Redzams, ka rožu un citi stādi iesaiņoti krāšņā iepakojumā, kas liecina par ārvalsts izcelsmi. "Tas iedarbojas uz cilvēka psiholoģiju un veicina pirkšanu ar acīm. Atsevišķos gadījumos tie var būt sekmīgi pirkumi, piemēram, tas attiecas uz upenēm un jāņogām, kas ir elastīgāki augi, bet, kopumā vērtējot, var izdoties un var neizdoties un dārzkopjiem amatieriem tomēr labāk skatīties uz vietējo preci, kur sortiments ir milzīgs," stāsta eksperts.

Plašāks vietējo stādu piedāvājums redzams veikalā "Depo", kur var iegādāties gan z/s "Pīlādži", gan Pūres dārzkopju izaudzētos stādus. "Visiem rožu dzimtas augiem jābūt klāt augu pasēm, un te redzams, ka šī prasība tiek pildīta," secina agronoms. Agronoms gan ievēro vairākus augļkoku piemērus, kad šķirnes ir neatbilstošas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc, iedēstot savā mazdārziņā, saimnieki uz labiem rezultātiem nevar cerēt. Dažu stādu izcelsmes vietu grūti atšifrēt, jo tā nav norādīta ne uz podiņa, ne pie stāda. Tāpēc, piemēram, aveņu un ceriņu izcelsmes valsti nācās vien zīlēt. Pie dažiem augiem bija norāde "Ražots ES", kas neparāda precīzu to izcelsmes vietu.

Plašajā stādu klāstā ievērojam vīnogu stādus, kuru izskats nevilina tos iegādāties. Agronoms secina, ka tie ir apsaluši un no tirdzniecības būtu jāizņem, jo, visticamāk, "nekas nebūs". Novērojam, ka vīnogu šķirnei 'Zilga' ražotāju nav iespējams noskaidrot, jo nekur tas nav atšifrēts.

Par to, kā atšķirt importa stādus no vietējiem, iepriekš stāstīja arī Latvijas Stādu audzētāju biedrības priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš: "Ļoti bieži ievestajiem augiem sakņu sistēma tiek ierobežota, augus stāda un audzē mazākos podiņos, lai izvairītos no tā saucamās liekās augsnes pārvadāšanas un augus būtu vieglāk transportēt. Izsīkstot barības vielām augsnē, cieš auga sakņu sistēma, tas novājinās un var iet bojā. Ja auga vainags ir daudz lielāks par podiņu, pastāv risks, ka auga saknes ir apgrieztas, lai augu varētu konkrētajā podiņā iestādīt."

Speciālists arī norādīja, ka nedabiski zaļš, ļoti košs un bagātīgi ziedošs augs var liecināt, ka veģetācijas periods tam ir sācies būtiski agrāk nekā augiem Latvijā, un tas ir mākslīgi piebarots ar minerālvielām, lai panāktu ātrāku augšanu un ziedēšanu. Būtiski esot atcerēties, ka Latvijas tirgū ir noteikts augu sortiments un šķirņu klāsts. Ja auga šķirnes nosaukums ir vācu, poļu vai kādā citā svešvalodā, tad pārdevējam būtu jājautā konsultācija par šķirnes īpatnībām, tā izcelsmi un ziemcietību Latvijas klimatiskajos apstākļos.

Māris Narvils arī secina, ka, pieaugot patērētāju spiedienam, arī lielveikalu tīklos pieaugs vietējo ražotāju izaudzēto stādu piedāvājums. Nīderlande ir puķu lielvalsts, un mūsu audzētājiem ir grūti konkurēt ar šīs valsts iespējām, taču Latvijas ražotāji savu kapacitāti varētu palielināt kooperējoties un specializējoties, paralēli stādu izpētei spriež agronoms.