Plūmju audzēšana augļu dārzā – šķirnes, stādīšana un kopšana

Plūmju apstādījumiem vispiemērotākās ir vietas, kas ļauj notecēt liekajiem palu un nokrišņu ūdeņiem – sakņu atrašanās pārmitrās augsnēs, kur nepiekļūst gaiss, var izraisīt koku nīkuļošanu, kā rezultāta samazinās ziemcietība un koki var pat aiziet bojā. Bīstami stādīt ieplakās, zemienēs vai noslēgtās purvainās vietās.

Ja dārzu ierīkošanai jāizvēlas mainīga reljefa vietas, tad vislabākās ir pret dienvidaustrumiem vērstās nogāzes. Dienvidu vai dienvidrietumu nogāzes nav tik ieteicamas, jo ziemas beigās un pavasara sākumā tur ir lielākas diennakts temperatūras svārstības, kas plūmju stumbriem var izraisīt mizas plaisāšanu (bojāta stumbra miza ir visbiežākais cēlonis ātrai koka bojāejai). Vissiltākās ir nogāžu vidusdaļas, kur var paredzēt vietu salā jutīgākām šķirnēm.

Stādīšanai piemērotākais laiks ir pavasaris, jo rudenī stādīti augi ir jutīgāki pret ziemas saliem un krasām temperatūras svārstībām ziemas – pavasara periodā. Jāstāda agri pavasarī, līdzko augsne sastrādāta un vēl mitra – marta beigās vai aprīļa sākumā.

Sakņu sistēma ir ļoti jutīga pret iežūšanu, tādēļ tā jāsargā no ilgstošas vēja un saules iedarbības gan transportēšanas, gan stādīšanas laikā. Ja koki iestādīti laikus mitrā augsnē, tad parasti tos laistīt nevajag.

Plūmju stādīšanai nepieciešama auglīga, caurlaidīga augsne. Gruntsūdens līmenis nedrīkst būt tuvāk par 1,5 metriem augsnēs ar caurlaidīgu apakškārtu, bet augsnēs ar mazāk caurlaidīgu apakškārtu – 2 līdz 2,5 metri. Piemērotākā augsnes reakcija (pH) – tuva neitrālai. Jo vieglāka augsne, jo zemāks vēlamais pH skaitlis. Ja pH ir zemāka par 5, tad nepieciešama augsnes kaļķošana, ko var veikt ar dolomītmiltiem vai kaļķi. Ja pH ir virs 7.5, tad traucēta tiek mikroelementu (Fe, Mn, B, Zn) uzņemšana.

Dārza un rindu novietojums palīdz pasargāt stumbrus no saules un sala bojājumiem; lai koki saņemtu maksimālo apgaismojumu, rindas vēlams veidot virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem.

Liela uzmanība jāpievērš šķirņu izkārtojumam. Tā kā liela daļa plūmju šķirņu ir daļēji vai pilnīgi pašneauglīgas, tad apputeksnētājšķirnēm ir jāatrodas vai nu līdzās apputeksnējamajai šķirnei, vai blakus rindā. Tikai tad iespējams iegūt labas ražas. Laba apputeksnētājšķirne ir ar šķirnei atbilstošu hromosomu skaitu un vienlaikus ziedoša.

Stādījumu kopšanas darbi koku augšanas laikā ir rindstarpu un apdobju apkopšana, koku mēslošana, vainagu veidošana, miglošana pret slimībām un kaitēkļiem.

Mulčas materiāli var būt dažādi: melnā plēve, melnais agrotīkls, šķelda, skaidas, salmi, siens, zāle, kūdra u. c. Viens no labākajiem mulčas materiāliem ir šķelda, kas sadalās lēni, bet ir ūdens un gaisa caurlaidīga. Ja lieto skaidas, augiem slāpekļa mēslojumu devas jāpalielina par 30–50%, jo skaidas sadalās ātri un šai procesā izmanto augsnes slāpekļa savienojumus. Mulčējot ar salmiem vai sienu, ir iespējama grauzēju savairošanās.

Vainagu veidošanai piemērotākais laiks ir pavasaris – laikā, kad labi var redzēt plaukstošos pumpurus. Īpaši svarīgi tas ir pēc bargām ziemām, kad ir paredzami koku apsalumi.

Minerālmēslu nepieciešamais daudzums atkarīgs no augsnes sastāva, ko var noteikt, veicot augsnes analīzes. Bīstami ir augus pārmēslot!

Apgriešanas un vainaga veidošanas mērķi ir:

Pētniece Ilze Grāvīte apkopojusi dažādas plūmju šķirnes – gan tādas, kas audzējamas visā Latvijā, gan šķirnes, kas prasa cītīgāku pārbaudi augšanas laikā.

'Ave' – koks ziemcietīgs, augļi lieli, skaisti, ar labu vai teicamu garšu.

'Viktorija' – pieticīga, ātrražīga, ražīga. Ja neļauj ražot pārbagāti – ziemcietīga. Nepieciešama regulāra zaru īsināšana un ražas normēšana.

'Kometa' – stabilas ražas, laba augļu kvalitāte, agrīnākā plūmju šķirne. Regulāri jāīsina zari, jāretina augļaizmetņi.

'Lāse' – koks ziemcietīgs, kvalitatīvi zaļgandzelteni augļi, grūti veidojams vainags, obligāti vajadzīgas apputeksnētājšķirnes.

'Perdrigon' – augsta koku un ziedpumpuru ziemcietība, tāpēc ieteicama audzēšanai Austrumlatvijā. Ražīga, pašauglīga, bet augļu kvalitāte tikai viduvēja, tāpēc grūti realizēt.

'Skoroplodnaja' – koki un ziedpumpuri cieš atkušņainās ziemās, tāpēc drošāk audzēt Austrumlatvijā. Augļi ienākas nevienmērīgi, ienākušies birst. Zari regulāri īsināmi, augļaizmetņi retināmi.

'Renklod Raņņij Doņeckij' – koks ātrražīgs, ražīgs, pārbagātu ražu obligāti jānormē, tad augļi ir lieli, skaisti, ar labu garšu.

'Edinburgas Hercogs' – pieticīga, ātrražīga, pašauglīga, ražīga. Pārbagātās ražas krasi samazina koka ziemcietību, mazinās arī augļu kvalitāte.

'Jubileum' – ražīgs, augļi ļoti lieli, skaisti, garšīgi. Jaunkoki liela auguma, grūti veidojami.

'Oda' – koks neliela auguma, ziedpumpuri ziemcietīgi. Augļi izskatīgi, garšīgi. Ražot sāk agri, ražo labi, ražas kāpums straujš.

'Zarečnaja Raņņaja' – koks ziemcietīgs, ātrražīgs. Augļi palieli, labu garšu, ienākas agrīni.

'Krasnoslobodskaja' – ziemcietīga un ļoti ražīga, pašauglīga, ražot sāk agri, augļi lieli, skaisti un garšīgi.

'Sentjabrskaja' – koks vidēja auguma ražo regulāri. Augļi palieli, skaisti, ar teicamu garšu, ienākas vidēji vēlu.

Šķirnes, kam nepieciešama plašāka pārbaude:

'Adele' – ražīga, ļoti skaisti, dzelteni augļi, labu vai teicamu garšu.

'Ance' – agrīna, ražīga, vidēji lieli, dzelteni augļi. Veselīgs, ziemcietīgs koks.

'Lotte' – koks plašu vainagu, viegli veidojams, augļi izskatīgi, saldi, ienākas samērā vēlu. Koku un ziedpumpuru ziemcietība viduvēja. Pēdējo gadu ziemās hibrīda māteskoki bija stipri cietuši.

'Sonora' – ziemcietīga, ražīga, pašauglīga, augļi ļoti skaisti ar labu vai teicamu garšu. Koks vidēja auguma, vainags vidēji skrajš, viegli veidojams.