Pļauju dienu un nakti

Eksperimentē: Roberts Griškevičs

Izdevniecības Dienas Žurnāli ražošanas direktors

Piemājas dārzs Pārdaugavā, pļaujamā daļa – apmēram 1000m²

Vasaras sākumā dēls aizbrauca gleznošanas praksē, un uz mēnesi paliku bez pļaujmašīnas operatora. Tobrīd darbs dzina darbu un mājās pārrados vien līdz ar tumsu, bet strauji augošā zāle burtiski spieda uz smadzenēm: ja pāraugs, mauriņš būs dimbā! Ieliku sludinājumu sociālajā tīklā Twitter, piedāvājot pieklājīgu atlīdzību par pāris stundu darbu. Lai arī dienas laikā pārtvītotais sludinājums sasniedza vairāk nekā 20 000 lielu auditoriju, palīgā pieteicās tikai divas meitenes, manas draudzenes. Vai tas nozīmē, ka Latvijā patiesībā nav bezdarba – tikai bezdarbnieki?... Tomēr providence dievišķā tālredzībā par mani apžēlojās: kolēģi no Dārza Pasaules pēkšņi tieši man piedāvāja savā dārzā veikt eksperimentu – pārbaudīt, kā, iebrienot mauriņā, uzvedas zāles pļaušanas robots Indego. Esmu glābts! Protams, piekritu, ne mirkli nešauboties.

1. diena. Manā brīvā stila dārzā netrūkst savrupu elementu – puķdobes, krūmi, augļkoki un sakņu dobes ir izkaisīti malu malās. Pirmais darbs – robežu nospraušana robotam: no viena dārza stūra sākdams, meistars iezīmē visa dārza perimetru, veidodams cilpas ap katru puķdobi vai krūmu un ar īpašiem mietiņiem "pienaglodams" vadu pie zemes. Pēc trijām stundām šis darbs ir galā, meistars mani sauc uz ierīces "palaišanu". Indego neizskatās īpaši bīstams – kā mazliet palielināts putekļsūcējs. Tam var regulēt pļaušanas augstumu – ir 7 pozīcijas. Pēc iedarbināšanas robotiņš tūdaļ dodas apkārt dārzam. "Lai iepazītu pļaujamās teritorijas formu un apjomu, fiksējot katra šķēršļa un līkuma GPS koordinātas," pabrīdina meistars un atvadās. Pļāvējs pārvietojas ļoti klusu – lai mijkrēslī kāds nejauši neuzkāptu čaklajam rūķim, pie tā piestiprinu mazu, jaudīgu lukturi (attēlā), un atrakcija var sākties! Ģimene pārceļas uz dārzu, lai pie vakariņām sekotu jaunā iemītnieka jocīgajām gaitām. Kad iemirdzas zvaigznes, Indego dodas nakšņot garāžā. Pacelts gaisā, tas sāk žēli pīkstēt kā nomaldījies pīļknābja mazulis: "Saimniek! Mani nes prom!" Tas ir viens no aizsardzības paņēmieniem pret garnadžiem.

2. diena. Kad uzaust saule, eiforija noplok – nopļauti izrādās vien 25 m2. Pārējais ir haotiski apšņikāts un atsauc atmiņā trīsdesmit gadus senu, baisu notikumu, kad kalnos, tālu no civilizācijas, ar manikīra šķērītēm drauga cirtas mēģināju pārvērst ezītī. Mjā... Tad atceros, ka meistars aizejot brīdināja – pirmajās dienās robots tikai "iepazīst teritoriju". Tad jau redzēsim!

3. diena. Vakarā pārskatot Indego veikumu, cerības atdzimst: lai arī šur tur vēl atrodas pa kādam neskartam stūrītim, lielākajā daļā otrās dienas kumšķi ir pielīdzināti. Iebūvētā akumulatora pietiek gandrīz stundas darbam, bet, tiklīdz robotu sāk mākt izsalkums, tas uzmeklē barošanās staciju (attēlā) un prātīgi uz tās uzrāpjas. Šķiet, robots jau ir apguvis mana dārza plānojumu: dodoties uzlādēties, tas slaidiem lokiem apbrauc visus šķēršļus.

4. diena. Pēc darba tūdaļ steidzu uz dārzu un nespēju valdīt smaidu – dārzs izskatās tik glīti, cik nu tas iespējams, kad rododendri noziedējuši. Tik perfektu zālienu te vēl nekad neesmu redzējis. Izsludinām dārza ballīti!

5. diena. Novakarē ciemiņi klāt. Pie gardas maltītes vakarēšana aizrit tēvoča Džordža* noskaņās: savā dziļākajā būtībā cilvēks ir čakla būtne, kam ļoti patīk darbs – viņš stundām ilgi spēj vērot, kā citi strādā. Par robota aktivitātēm ir sajūsmā ne tikai bērni! Saulrietā pie vīna glāzes dzimst filozofiska atklāsme: iespējams, šis ir otrs nozīmīgākais izgudrojums mūsdienu vēsturē pēc veļas automāta – abas šīs ierīces nevis vienkārši kāpinājušas darba ražīgumu, bet pilnībā atbrīvojušas cilvēku no tik dārgā brīvā laika tērēšanas monotonam, apnicīgam un nekad līdz galam nepadarāmam darbam.

SECINĀJUMI

Vienīgais, kas jādara man pašam, – jāpiegludina kurmju rakumi.

Vads pēc ierīkošanas pilnībā pazūd zālē, un tas var palikt zemē gana ilgi, tāpēc ir vērts to ierīkot maksimāli rūpīgi.

Indego elektrības patēriņš ir ap 2 EUR mēnesī, bet līdz šim ik mēnesi degvielai tērēju ap 30 EUR. Ja man būtu jāmaksā arī par pļaušanu (5 EUR stundā), mēnesī vajadzētu šķirties vēl no 80 EUR, tātad robots spēj ietaupīt ap 110 EUR mēnesī.

Krēslas stundās robotam piestāv prožektoriņš, ko pierīkoju minūtes laikā. Uz rudeni jāpadomā arī par ābolu vairogu jeb ķiveri, lai tā STOP pogu nenospiež krītošs ābols, kas eksperimenta gaitā reiz jau notika...

Indego spēj darboties jebkuros laikapstākļos cauru diennakti, bet... es taču nevaru izkārt dārzā plakātu: "LŪDZU, NEZODZIET! Robots bez PIN koda neiedarbosies!" Uz nakti robotu preventīvos nolūkos iespundēju garāžā.

Vairāk informācijas Robert Bosch zāles pļaušanas robots INDEGO

KĻŪST ARVIEN POPULĀRĀKI

"Šajā vasarā tik tiešām palielinājies pieprasījums pēc zāles pļāvējiem robotiem – acīmredzot cilvēkiem gribas dārzā baudīt klusumu, nevis nemitīgu stumjamo pļāvēju rūkoņu, un izmantot laiku kam radošākam, nevis staigāt aiz pļaujmašīnas," saka veikala Sils pārdevējs konsultants Egīls Prūsis. Sils tirgo Stiga un Husqvarna robotus. Galvenā atšķirība esot nažos un programmās: Stiga robota pļāvējiem ir viens nazis ar 4 asmeņiem, Husqvarna – daudz mazu žiletveida nazīšu ap rotējošu disku. "Pēc pieredzes varu sacīt, ka Husqvarna ir gudrākas programmas: vairāk sensoru gar korpusa malām, līdz ar to precīzāk, inteliģentāk iezīmē teritoriju. Dārzu saimnieki biežāk izvēlas robotus, kas paredzēti lielākām platībām – 2000 un vairāk kvadrātmetriem. Reizi gadā atved zāles pļāvēju uz servisa centru, tur to meistars pieslēdz datoram, noņem programmas kļūdas, kas laika gaitā sakrājušās, un robots atkal var visu sezonu dzīvoties pa dārzu. Lietus tam nekaitē: tiklīdz sāk smidzināt, robotam izslēdzas naži un tur tas arī sastingst, gaida darbam piemērotāku laiku." Vēl Latvijā pārdod Al-Ko robotus. Arī tiem nav ne vainas, vienīgi... sensoru esot mazāk, tāpēc dažkārt gadās, ka robots uzkāpj uz dārzā nokrituša ābola un tur arī uzkaras.

* Džeroms K. Džeroms "Trīs vīri laivā"