Bērnībā Paula mājās dzīvojis kaķis, taču vēlāk parādījies "nešpetnas dabas sunītis, kuram lielākais vaļasprieks un bauda bija dzenāt blakus rūpnīcā strādājošos dzērājus, kas rāpās pāri sētai, lai pa taisno ietu uz veikalu darba laikā".
Lai arī bijis vairāku suņu saimnieks, Pauls tomēr sevi uzskata par kaķu cilvēku. Šobrīd Bankovsku ģimenē dzīvo divi kaķi – Grieta un Boriss. "Pirms tam mums bija suns, kurš nodzīvoja samērā ilgu mūžu. Nevarēju iztēloties, ka vienu suni varētu aizstāt ar citu. Mēs patversmē paņēmām kaķi," stāsta Pauls.
Grieta bija pieaugusi kaķene, kad tika atstāta patversmes durvju priekšā grozā ar diviem kaķēniem. Pēc kaķenes uzvedības varēja saprast, ka dzīve viņu nebija saudzējusi. "Viņai uz deguna ir pamanāma rēta, viņa kaut kur bija plēsusies. Viņas pieredzi var sajust attieksmē pret mums un dzīvi kopumā," secina kaķenes saimnieks.
Boriss ģimenē pieņemts vēl pavisam maziņš, jo saimnieki gribējuši, lai kaķenei Grietai nebūtu garlaicīgi. Taču abus kaķus nekādi nevar nosaukt par sirdsdraugiem. Grieta, kā jau dāma, novērtē iespēju pagozēties kameras priekšā, savukārt Borisam pagalam nepatīk būt par ekrāna zvaigzni.
Vispirms Boriss slēptuvi atrod zem gultas, pēc tam – aiz apaviem, bet tad, kad Pauls ir noslēdzis visas iespējamās izejas, glābiņš tiek meklēts visai oriģinālā vietā – grīdas vāzē. Līdzās dažādām slēptuvēm, kurās Boriss paviesojas, viņš nodemonstrē arī ņaudēšanas prasmi. Pauls Borisu raksturo kā lielu murrātāju. "Ja viņš naktī ielec gultā un sāk murrāt, tad ir grūti nepamosties, jo viņš iet kā riktīgs motors," raksturo Pauls.
Savukārt Grieta murrā ļoti klusu un tikai tad, kad vēlas no saimniekiem kaut ko dabūt. Pats Pauls gan vēlas izdibināt kaķu murrāšanas noslēpumu: "Nevienam zinātniekam nav izdevies atklāt tās noslēpumu."