Lai gan šobrīd, skatoties uz Baibu un Džusi, šķiet, ka labā saprašanās starp abiem bijusi vienmēr, tā nebūt nav. Bija laiks, kad Baibai nācās parādīt, kurš mājās ir galvenais. Uzņemt jau pieaugušu suni ir milzīga atbildība. Dzīvnieka uzvedība liecina, ka viņam ir darīts pāri. Baiba min – tas var būt vien neveikls cilvēka žests, kas varētu liecināt par sitienu un no kura suns varētu nobīties.
Baiba ir pārliecināta, ka suņa turēšana pie ķēdes ir viens no nežēlīgākajiem sodiem, kādu vien var sunim izdomāt. Kad viņa savai teritorijai apjoza žogu, lai Džusis varētu brīvi skraidīt, daudziem cilvēkiem žogs šķitis kā milzu izšķērdība, jo vieglāk taču ir suni piesiet.
Kad sieviete mājās pārvedusi Džusi, viņa cerēja, ka suņuks sadraudzēsies ar vistām un pīlēm. Taču tā nenotika, tāpēc brīžos, kad putni dodas pastaigā, Džusis uzturas īpaši izveidotā voljerā.
Baiba nespēja palikt vienaldzīga, kad paziņām lieks kļuva trusēns. Tagad garausim ir iespēja baudīt lauku labumus. Baiba ir pārliecināta, ka dzīvnieki viņai dod dzīvesprieku un enerģiju. "Suns nerunā ar vārdiem, nevienā vietā nav nevienu melu. Runā tikai acis un ķermenis, un tā pati ķepa uz sirds," smaida Džuša saimniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
