Ceļotājs Marko Polo Tibetas mastifus raksturojis tā: "Garš kā ēzelis ar stipru balsi kā lauvai." Tibetas mastifs nav viena no jaunākajām suņu šķirnēm, jo liecības par šo suņu šķirni un tās senčiem meklējamas pat tūkstoš gadus pirms mūsu ēras tālā pagātnē. Taču mūsdienās zināmie Tibetas mastifi, kā jau liecina nosaukums, radušies Tibetā, Himalaju kalnu ieskautajā teritorijā. Ja palūkojas uz šīs šķirnes suņiem, redzams, ka viņiem izveidojies biezs un garš kažoks, kas pasargā no bargām ziemām.
Pretēji suņiem, kas radīti medībām un dzīvnieku dzīšanai, Tibetas mastifs pārsvarā kalpojis kā sargsuns. Tiek pat vēstīts, ka viens mastifs varējis nosargāt veselu ciemu.
Lai arī sākotnēji suņi nav bijuši pazīstami visā pasaulē, situācija mainījās 18. gadsimta vidū, kad suņi pamazām ieceļoja Anglijā. Savukārt ASV Tibetas mastifus sāka iepazīt pagājušā gadsimta 70. gados.
Lai gan tagad šo suņu šķirni pazīst daudzviet pasaulē, dzimtenē Tibetā mastifi nav vairs tik plaši izplatīti. Tiek minēts, ka tur šos suņus var sastapt reti.
Liels un spēcīgs
Lielā, garā un spēcīgā auguma dēļ mastifs rada masīva suņa iespaidu. Savukārt aste parasti ir vērsta gredzenveidā uz augšu. Bet kažoka krāsa visbiežāk ir melna, brūna vai zilganpelēka, taču tajā mēdz būt arī baltas nokrāsas.
Garā un biezā kažoka dēļ Tibetas mastifa saimniekam jārēķinās ar regulāru mīluļa ķemmēšanu, lai tas nesaveltos. Tāpat reizi gadā, iestājoties siltam laikam, suns met spalvu, un process ilgst aptuveni mēnesi. Spalvas mešanas laikā suni vajadzētu ķemmēt teju ik dienu.
Tiek pat vēstīts, ka Tibetas mastifs ir ieteicams cilvēkiem, kuri cieš no dažādām alerģijām. Tiesa, pirms tam vienmēr jākonsultējas ar atbilstošajiem speciālistiem, lai noskaidrotu, vai Tibetas mastifs alerģiskam cilvēkam tiešām būs labākā izvēle, jo alerģijas var būt dažādas.
Nekautrēsies būt galvenais
Lai arī mastifs var likties liels un pat flegmatisks, tā nebūt nav. Ja suns jutīs, ka saimnieks ir vājš un nespēj būt līderis, galvenā ģimenes locekļa lomu uzņemsies suns, līdz ar to saimniekam būs grūtāk ar suni tikt galā. Tāpēc Tibetas mastifa saimniekam noteikti jābūt par sevi pārliecinātam un nelokāmam, lai arī suns sajustu, ka ģimenē nav galvenais, vienlaikus apzinoties, ka par viņu gādā un rūpējas cilvēks.
Saskarsmē ar bērniem mastifs ir draudzīgs, taču, kā jau sargsuns, vispirms ar teju vai aizdomīgu skatienu sagaidīs jebkuru nepazīstamu pretimnācēju. Tiek minēts, ka suns kādu bērna izdarību, piemēram, iekliegšanos prieka dēļ var saprast kā kaut ko sliktu, tāpēc mazākajiem bērniem, kas atrodas kopā ar suni, vienmēr jābūt vecāku redzeslokā. Tāpat suns labi sapratīsies arī ar citiem dzīvniekiem, ja saimnieks tos pratīs iepazīstināt un pieradināt pie dzīves kopā.
Gribēs dzīvot iekštelpās
Tibetas mastifi ir bezbailīgi, drosmīgi, kā arī mierīgi. Šie mīluļi ir saimniekam uzticīgi, turklāt bez viņa klātbūtnes teju vai nevar izdzīvot. Ja suns būs atstāts mājas ārpusē, mīlulis var sākt gaudot, savukārt par troksni mājoklī uztraukties nevajadzētu. Mastifs būs mīļš un paklausīgs, lieki neries un negaudos.