Zilacainais Himalaju kaķis – persieša jaunākais brālis, kuram patīk klusums

Skatoties uz pūkaino Himalaju kaķi, rodas divu kaķu šķirņu asociācijas – sarauktais purniņš liek domāt par Persijas kaķi, taču kažoka krāsojums atgādina Siāmas kaķi. Turklāt šie pieņēmumi nebūt nav nepatiesi, gluži otrādi – Himalaju kaķis radies, krustojoties tieši persietim un siāmietim.

Darbs pie šīs šķirnes mērķtiecīgas radīšanas sācies 1931. gadā, un turpmāko gadu laikā kaķu audzētāja Virdžīnija Koba un pētnieks Klaids Kīlers radīja garspalvainus kaķus ar tik pazīstamo Siāmas kaķu šķirnes kažoka krāsojumu. Pirmais kaķēns, kas dzimis kā Himalaju kaķu šķirnes pārstāvis, saukts par Ņūtona Debitantu. Turklāt šķirne daudzu entuziastu dēļ saglabājusies līdz pat mūsdienām, lai gan netiek saukta kā viena no populārākajām kaķu šķirnēm.

Tiesa, šo kaķu šķirni dažādās kaķu organizācijās klasificē gan kā atsevišķu šķirni, gan Persijas kaķu šķirnes paveidu, bet daudzas kaķu asociācijas Himalaju kaķu šķirni nošķir no saviem senčiem.

Vislabākā dzīve Himalaju kaķim būs klusākā mājoklī, nevis skaļā un viesību ieskautā atmosfērā. Šim kaķim nepatīk pārmaiņas.

Ja gribas kādu draiskuli, tad Himalaju kaķis gan nebūs īstā izvēle ģimenes papildinājumam. Viņam daudz labāk patīk dzīvoties uz grīdas vai uz viegli sasniedzamiem plauktiem un gultas, tāpēc Himalaju kaķis noteikti nebūs tas, kurš kāpelēs pa aizkariem.

Garais un pūkainais kažoks gan prasa regulāru kopšanu un ķemmēšanu, lai pasargātu mājokli no spalvu kamoliem un arī padarītu mājas mīluli sakoptāku un skaistāku. Ķemmēšana arī pasargās dzīvnieciņa spalvu no savelšanās.

Jāatceras, ka garspalvainajiem kaķiem mēdz pielipt arī kastītes smiltiņas, tāpēc saimniekam jāievēro, vai pa mājokli nemētājas kādi graudiņi un vai tie ilgi neuzkavējas kaķa spalvā.

Tāpat zīmīga šīs šķirnes kaķu kaite ir acu asarošana, taču to saimnieks var viegli vērst par labu, ik pa laikam ar salvetīti, kabatas lakatiņu vai vates kociņu uzmanīgi patīrot kaķa actiņas. Tās var arī iekaist, tāpēc, ja ir šaubas par kaķa actiņu veselību, jākonsultējas ar veterinārārstu.

Himalaju kaķa kažoks var būt teju jebkādā krāsā, lai gan visbiežāk šie mīluļi, kā jau līdzīgi Siāmas kaķim, ir baltā, gaišā krāsā. Interesanti, ka visbiežāk citas nokrāsas būs vērojamas kaķa purniņā, ķepās un astē. Turklāt Himalaju kaķim acis mēdz būt tikai dzidrā, zilā krāsā.

Kā jau minēts, kaķa rados ir Persijas kaķis, no kā himalajietis mantojis zīmīgo purniņu, apaļo galvu un acis, īso deguntiņu, kā arī mazās austiņas. Arī kakls, gluži kā kājas, ir īss. Kaķa ķermenis ir spēcīgs un muskuļots, taču to visu klāj pūkainas, mīkstas spalvas.

Himalaju kaķis nav uzbāzīgs, taču izbaudīs ik reizi, kad gulēs saimnieka klēpī vai kad viņam tiks veltīta uzmanība. Būdams laisks mīlulis, Himalaju kaķis daudz laika pavadīs, guļot pat visamizantākajās pozās, turklāt saimnieki to noteikti ievēros.

Arī pārlieku lielās spēlēs ar dzīvnieku nevajadzēs iesaistīties, jo kaķis nav viens no aktīvākajiem savas sugas pārstāvjiem. Taču reizēm gan saimnieks savu mīluli varēs novērot, spēlējoties ar savu mīļāko rotaļlietu. Pārsvarā kaķis laiku pavadīs, uzmanīgi vērojot savus ģimenes locekļus, kuri divas zilacainās acis, vērstas viņu virzienā, noteikti pamanīs.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem" Cattime.com" un "Vetstreet.com".