Bumbieru-kadiķu rūsa: pazīmes un slimības novēršana  (3)

Valsts augu aizsardzības dienests ziņo, ka bumbieru-kadiķu rūsu veido sēne Gynosporangium fuscum. Pilnam sēnes attīstības ciklam nepieciešami divi saimniekaugi: bumbieres un kadiķi. Visbiežāk tiek inficēti Kazaku kadiķi (Juniperus sabina), retāk Ķīnas (Juniperus chinensis) un Virdžīnijas (Juniperus virginiana) kadiķi. Pret šo slimību izturīgāki ir parastie, klājeniskie un zvīņainie kadiķi.

Kā portālam ''Tavs dārzs'' stāsta daiļdārzkopības speciāliste Maruta Kaminska, šī slimība ir bijusi Latvijā jau agrāk, tikai pēdējos gados tai radušies labvēlīgi apstākļi, kas veicina izplatīšanos. Kā izskatās bumbieru-kadiķu rūsa? Bumbierim pirmās pazīmes par inficēšanos ir oranži plankumi uz lapām, bet kadiķim īpaši pēc lietus manāmi želelejveida izaugumi. Pavasarī rūsa ir uz kadiķiem, tad sporas pārlidos uz bumbieriem un parādīsies oranži plankumi uz lapām.

Bumbieru-kadiķu rūsas sēne ziemo kadiķu mizā, retāk iespējama sēnes ziemošana bumbieru dzinumos. Pirmie simptomi vērojami agri pavasarī, mitros un vēsos laika apstākļos, kad uz inficētajiem kadiķu zariem attīstās gļotaini oranži, vēlāk brūni izaugumi. Tie ir 1-2 centimetrus gari teliju radziņi, kuros attīstās teleitosporas.

Kā izvairīties no slimības?

Dārzkopības speciāliste stāsta, ka vieglākais ceļš, kā izvairīties no šīs slimības – nestādīt dārzā gan bumbierus, gan kadiķus. Kas attiecas uz kadiķiem, nevēlamie kopā ar bumbieru apstādījumiem ir Kazaku, Ficera un kadiķi. Ir daudz citu skaistu kadiķu, kam rūsa nav konstatēta un ir cerība, ka tie ir izturīgi pret to.

Šī slimība parādās pavasarī, jo pēc pārziemošanas rodas labvēlīgi apstākļi, lai sporas izlidotu uz bumbieriem. Lai tas nenotiktu, inficētos zarus jaizgriež un jasadedzina. Ja tas nav laicīgi pamanīts un inficēto zaru ir daudz, krūms ir jāizrok un jāsadedzina.

Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperte Kristīne Pāruma informē, ka rūpīgi jāseko līdzi tam, kas notiek dārzā. Agri pavasarī jāpārbauda kadiķu zari, vai kaut kur neveidojas oranžie, gļotainie veidojumi. Bojātos zarus izgriež līdz veselai koksnei. Ieteicams izgriezt arī nodzeltējušos zaru galus. Bumbierēm labākais slimības ierobežošanas veids ir dārza tuvumā nestādīt Kazaku kadiķi. Ja infekcija notikusi, regulāri apgriež bojātos zarus, īpaši tos, uz kuriem daudz inficēto lapu. Rudenī nepieciešams aizvākt nobirušās lapas, jo arī tad turpinās sporu izplatīšanās apkārtējā vidē. Lapas ierok zemē vai noklāj ar mulču.

Ja to ir nedaudz un koks ir maziņš, tad bojātās lapas nolasa. Ar rūsu inficētos stādījumos bumbieres ieteicams apsmidzināt ar aizsardzības līdzekli ''Effector''. To veic pumpuru plaukšanas laikā un atkārtoti pēc 7-14 dienām līdz primārās infekcijas uzliesmojuma beigām. Bumbieres apstrādā ar 0.075-0.1% darba šķidrumu, apstrāžu reižu skaits – 6, nogaidīšanas laiks līdz ražas vākšanai ir 21 diena.

Noteikti jāparūpējas par bumbieru un kadiķu mēslošanu ne tikai ar minerālmēsliem, bet arī ar organiskajiem mēsliem. Jo augs ir labāk paēdis, jo veselīgāks un izturīgāks pret slimībām tas ir, atgādina dārzkope.

Vairāk par bumbieru-kadiķu rūsu un slimības pazīmēm lasi šeit.