buvgruži lielgabarīta atkritum
Foto: Shutterstock
Siltākam laikam iesākoties, čakluma pārņemti rosāmies arī mājās, pievēršoties remontdarbiem, un šādās reizēs bez lielākiem atkritumiem neizsprukt. Kur likt būvgružus, nekļūstot par likumpārkāpēju?

Īpaši aktuāls šis jautājums varētu būt Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos. Atstāt būvgružus pie pagalma konteineriem nešķiet prāta darbs, un kā cīnīties ar gadījumiem, kad lielos atkritumus izmet citu tuvumā esošo namu iedzīvotāji? ''Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Santa Vaļuma portālam ''Riga.lv'' skaidro, ka dīvānu un galdu var vienkārši atstāt pie sadzīves atkritumu konteinera, kā jebkurus citus nekaitīgus lielgabarīta atkritumus.

Kas attiecas uz celtniecības atkritumiem, tiem nepieciešams pasūtīt atsevišķu konteineru. Ikdienas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumos neietilpst celtniecības materiālu savākšanas organizēšana. Ja pie konteinera parādās celtniecības atkritumi, tad var sazināties ar Pašvaldības policiju – tiks meklēts vainīgais, kas šos būvgružus atstājis nepiemērotā vietā.

Celtniecības atkritumi un lielgabarīta atkritumi

Jāņem vērā, ka celtniecības atkritumi nav tas pats, kas lielgabarīta atkritumi. Tāpēc tos nevar vest uz izgāztuvēm, kur parasti iedzīvotāji izmet vecās mēbeles un mājsaimniecības priekšmetus. Un vēl jo vairāk tos nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteineros. Daudzi celtniecības materiāli satur ķīmiskas ielas, tie ir viegli uzliesmojoši, daudz smagāki, kas savukārt var būt problemātiski, ja tos izved parasta atkritumu savākšanas mašīna. Tāpēc būvgružiem paredzēti atsevišķi konteineri. Par būvgružiem tiek uzskatīti betona un dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, keramika, flīzes, ģipša, cementa un kaļķa pārpalikumi. Uz šo kategoriju attiecas arī trubu pārpalikumi, grīdas segums, tapetes un melnzeme.

Konteineru pieteikšana

Jau otro gadu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki var pieteikt šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu pie mājas. Izrādās, pietiks ar viena dzīvokļa īpašnieka iesniegumu, lai pārvaldnieks organizētu šķiroto atkritumu konteinera uzstādīšanu. Kad iesniegums ir saņemts, tiek pārbaudīta konkrētā māja – vai pie teritorijā ir vieta konteinera uzstādīšanai, un vai iepriekš konteineri jau nav bijuši uzstādīti.

Tā kā šķiroto atkritumu izvešana ir bezmaksas, tad kaimiņos esošo māju iedzīvotāji var šķirotos atkritumus ievietot kopīgā konteinerā. Pārbaudīts arī tiek tas, vai mājai jau iepriekš konteineri jau nav bijuši uzstādīti, jo mājas iedzīvotāji nedrīkst šos konteinerus izmantot kā sadzīves atkritumu konteinerus, tajos iemetot visu, kas ir pa rokai, arī sadzīves atkritumu maisus. Ja šķiroto atkritumu konteineros to saturs pārsniedz pieļaujamo nešķiroto atkritumu daudzumu, konteiners tiek iztukšos un izvests kā sadzīves atkritumu konteiners, par kuru tiek aprēķināta arī attiecīga maksa. Ja mājai iepriekš šī iemesla dēļ (mājas iedzīvotāji atkritumus nešķiro, konteiners netiek izmantots atkritumu šķirošanai) konteiners jau ir uzstādīts un noņemts, tad šie gadījumi tiek atsevišķi izvērtēti.

Atkarībā no remonta apjoma, var izvēlēties izmēru – no 5,5 līdz 26 kubikmetriem. Firmas, kas nodarbojas ar atkritumu izvešanu, dos padomu, kādu konteineru labāk izvēlēties. Dažreiz pasūtītājam jāmaksā tikai par konteinera izvešanu, citas reizes jāmaksā papildus par uzstādīšanu un atkritumu daudzumu. Var gadīties, ka konteineru pie mājas var turēt bezmaksas 2 dienas, dažreiz 10. Taču ir ļoti svarīga nianse: atkritumu konteinera novietošanai nepieciešama īpaša atļauja.

Saņemt atļauju konteinera novietošanai iespējams Rīgas domes Satiksmes departamenta ielu seguma aizsardzības nodaļā, Ģertrūdes ielā 36, 110. kabinetā. Informācijai - bezmaksas tālrunis: 80003600.

Atļaujas konteineriem

Bet pat tie, kuri to zina, ka būvgružu izvešana jāuztic tikai īpašiem uzņēmumiem, nereti nonāk nelikumīgās situācijās. No atkritumu apsaimniekošanas firmas tiek pasūtīts konteiners, taču pat šādās reizēs var saņemt sodu no pašvaldības policijas. Noteikumi paredz, ka bez īpašas atļaujas aizliegts patvarīgi aizņemt transporta būvju elementus, novietojot uz tiem nožogojumus, sastatnes, konteinerus, estakādes, būvmateriālus, dažādus mehānismus un citas pagaidu konstrukcijas. Sods par šādu rīcību gan fiziskām, gan juridiskām personām ir līdz pat 80 eiro. Ja remonts notiek privātajā pagalmā vai privātmājā, nekādas atļaujas nav nepieciešamas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!