Ērgļiem šogad nepietiek peļu un varžu putnēnu barošanai, satraucas 'Latvijas Valsts meži'  (1)

Kā norāda LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis, daudzās ligzdošanas vietās, kur iepriekšējos gados bija sekmīga mazo ērgļu ligzdošana, pieaugušiem putniem patlaban nepietiek barības, lai izperētu un izauklētu savus mazuļus. Spilgts piemērs šādai situācijai ir ligzdās, kas šopavasar tika aprīkotas ar video novērošanu LVM apsaimniekotajā mežā Madonas pusē.

Vienā no ligzdām, kas atradās eglē, uz dzīvi apmetās šogad neligzdojošs ērgļu pāris, un vairāk par ligzdas kārtošanu un ērgļu barošanos vērotāji neieraudzīja, savukārt apses ligzdā tika izdēta ola, bet tā tika perēta īslaicīgi, un ērgļi ligzdā uzturējās reti.

Bergmanis norāda, ka šāda uzvedība liecina par to, ka ligzda ir pamesta un no olas mazais ērglēns vairs neizšķilsies.

"Ērgļu tēviņš nespēja pietiekamā daudzumā nomedīt un atnest uz ligzdu perējošajai mātītei lauka peles un vardes. Mātītes, lai izdzīvotu un spētu sākt ligzdošanu nākamgad, spiestas pašas doties barības medībās, kā rezultātā ola ilgstoši tiek atstāta viena. Nesaņemot siltumu, tā atdziest un embrijs iet bojā. Embrija attīstībai olā nepieciešama 37,2 grādu temperatūra," skaidro Bergmanis.

Laiku pa laikam apses ligzdā vēl arvien var vērot ērgļu tēviņu, kurš arvien īslaicīgi perē olu. Savukārt ērgļu mātīte ligzdā nav manīta jau vairāk nekā nedēļu. Instinktu vadīti, šādu nedzīvu olu ērgļi var perēt līdz jūlijam, kamēr ola pārplīst vai to apēd krauklis, vārna, dzenis vai meža cauna. Pērn kāds ērgļu tēviņš sildīja bojā gājušo olu līdz pat 10. jūlijam. Tiešraidē redzamo apses ligzdas olu 19.maija pievakarē saknāba dižraibais dzenis, līdz ar to ērgļi ligzdu drīz pametīs pilnīgi.

Arī egles ligzdas pamešana ir skaidrojama ar barības trūkumu.

"Šādi neligzdojoši ērgļi barojas plašā apkārtnē, meklējot barību pļavās un nesen apartos tīrumos. Par barības trūkumu liecina ne tika video novērojumi ligzdās, bet arī šajā pavasarī manītā neligzdojošo ērgļu neraksturīgi agrā pulcēšanās lielā skaitā - līdz 20 ērgļiem vienkopus apartos tīrumos, kur plēsīgajiem putniem viegli pieejami mazie dzīvnieki, vaboles, to kāpuri un sliekas," norāda Bergmanis.

Videonovērošanas kamera pie apses ligzdas darbosies tik ilgi, kamēr ligzdā būs ola. "Nākamajā gadā turpināsim vērot abas ligzdas, gaidīsim atgriežamies ērgļus un cerēsim, ka pietiks barības, lai pieaugušie putni izaudzētu ērglēnus," rezumēja LVM eksperts.

Kā ziņots, šajā pavasarī interesentiem ar tiešsaistes kameru palīdzību "Mammadaba.lv" un "Pomarina.lv" ir iespēja sekot līdzi notikumiem divās mazo ērgļu ligzdās.

Mazais ērglis izplatīts Centrāleiropā un Austrumeiropā - no Vācijas līdz Krievijai un no Igaunijas līdz Grieķijai. Tas sastopams arī Turcijā. Putni ziemo plašā reģionā no Sudānas dienvidiem līdz Angolas austrumiem, Namībijas ziemeļaustrumiem, Botsvānas ziemeļiem un Dienvidāfrikas ziemeļaustrumiem.

Šī ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, populāciju skaits kopš 20.gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās. Pasaulē ligzdo aptuveni 16 000 pāru. Turklāt 95% no visiem mazajiem ērgļiem ligzdo Eiropā. Skaitliski nozīmīgākās populācijas zināmas Latvijā, Baltkrievijā, Rumānijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Galvenie šo putnu skaita samazināšanās iemesli ir ligzdošanas un barošanās biotopu pārveidošana un platību samazināšanās intensīvas mežsaimniecības un lauksaimniecības dēļ, kā arī putnu šaušana migrācijas laikā.