Augmaiņa. Tai ir daudzveidīga ietekme uz kaitīgo organismu attīstību, tajā skaitā arī nezāļu attīstību. Kāpēc? Katrai dārzeņu sugai kā pavadoņu sugas aug arī noteiktas nezāles. Ja mēs dārzeņus neaudzējam pēc augmaiņas sistēmas, tas nozīmē, ka daudz biežāk var veidoties situācija, ka vieni un tie paši vai dzimtas radniecīgie dārzeņi tiek audzēti vienā un tajā pašā vietā vai netālu. Tas rada labvēlīgus apstākļus noteiktu nezāļu sugu attīstībai, kā rezultātā tās pastiprināti savairojas un rada papildu problēmas to ierobežošanā. Turpretī, veidojot augmaiņu vismaz trīs un vairāk lauku sistēmā, noteikto nezāļu sugu savairošanās ir apgrūtināta, jo katru gadu noteiktā laukā aug citi dārzeņi vai to grupa. Dārzeņiem ir dažādas spējas pašiem nomākt nezāles. Šo apstākli vajag ņemt vērā, plānojot augmaiņu.
Spēcīga lapojuma dārzeņus, kas spēj labi konkurēt ar nezālēm – kāpostaugus, izņemot šīs dzimtas sakņaugus; ķirbjaugus, izņemot gurķus, – vajadzētu mainīt ar dārzeņiem, kuriem nav tik laba spēja nomākt nezāles, piemēram, burkāniem, sīpoliem, sarkanajām bietēm, zaļumu un salātu kultūrām. Šis pats aspekts jāizmanto, ja stāda šķirnes un hibrīdus. Izvēloties tos, kam ir spēcīgas lapas, tie strauji aug un spēj sekmīgi konkurēt ar nezālēm, savukārt vajadzētu izvairīties no tādiem, kas prasa perfektu kopšanu, neveido spēcīgu lapojumu un prasa no jebkādām nezālēm tīru lauku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
