Piecas pašsaprotamas suņu darbības ar neparastiem skaidrojumiem

Pirmā asociācija ar žāvāšanos noteikti ir garlaikošanās vai miegainība. Bieži vien suns žāvāsies, tiklīdz būs pamodies no naktsmiega, vai, ja saimnieks mīlulim nepievērš uzmanību.

Žāvāšanās tiek tulkota arī kā savstarpēja suņu komunikācijas forma, kuras laikā suņi nomierinās un izveido saikni savā starpā. Nereti cilvēki, redzot kādu žāvājamies, arī paši sāk darīt to pašu, taču suņu starpā tas vis nav tikai "lipīgs" ieradums, bet gan mērķtiecīga atbilde kādam sugasbrālim.

Tāpat suņi arī pret cilvēku var likt lietā žāvāšanos kā nomierinošu līdzekli, proti, žāvāties tad, kad, piemēram, saimnieks mīluli neņem vērā vai liek iet uz savu vietu. Tādos brīžos suns, ja līdz galam neizprot saimnieka motivāciju, garastāvokli vai vēlmi, var sākt žāvāties, tādējādi it kā nomierinot savu barvedi. Taču četrkājaino draugu saimnieki bieži vien šādu žāvāšanos uztver gluži vienkārši kā suņu nevērīgumu un teiktā ignorēšanu. Neuztraucies, suņi noteikti saprot, ko tu saki, bet, šķiet, viņi grib tevi nomierināt!

Kamēr vieni uzskata, ka tas ir nehigiēniski, citi ir pārliecināti, ka tā ir īpaša saikne starp suni un saimnieku. Vai vajadzētu ļaut sunim laizīt seju?

Skaidrojot šo darbību, tiek minēts, ka suņu māmiņai savvaļā bieži vien nākas pārnēsāt ēdienu no vienas vietas uz otru, tāpēc mazie kucēni iemācās laizīt seju, lai prasītu pēc ēdiena vai, lai mēģinātu vēl apēst to, kas, iespējams, ir palicis nepamanīts uz suņa purniņa. Tāpēc sejas laizīšana tiek saistīta arī ar pārtikas ieguvi, tāpēc, iespējams, tavs mīlulis vēlas tev pateikt, ka nevis mīl tevi, bet gan vēlas, lai viņu pabaro.

Taču, protams, nevar noliegt, ka sejas laizīšana ir viena no suņa pieķeršanās pazīmēm. Tā var gan nomierināt, gan parādīt saimniekam, ka suns ir pilnīgi pakļāvies.

Plašāk par to, kāpēc suns laiza cilvēka seju, lasi šeit.

Viena no suņu raksturojošajām pazīmēm ir riešana, taču brīžos, kad četrkājainais draugs rej īpaši daudz, tas tiek saistīts ar agresiju un dusmām. Protams, ja ceļi krustojas ar nepazīstamu suni, viņa instinkti liks sargāt sevi un savu saimnieku, kā arī teritoriju, tāpēc riešana par to signalizēs.

Taču mēdz būt arī gadījumi, kad suns rej, taču viņa ķermeņa valoda stāsta pretējo – ka suns patiesībā ir nevis dusmīgs un agresīvs, bet gan rotaļīgs un vēlas spēlēties. Reizēm dažādu iemeslu dēļ suns šķietami baidās vai jūtas nedroši, vienlaikus nezaudējot vēlmi rotaļāties un draiskoties.

Tāpat jāņem vērā, ka suns noteikti būs ievērojis riešanas vareno ietekmi un to, ka apkārtējie saausās, kad suns sāk riet. Tāpēc, iespējams, tavs mīlulis vienkārši ir sapratis, ka ar riešanu daudz ko varēs panākt, tāpēc arī to dara vietā un nevietā. Īpaši tad, ja mājoklī ir troksnis vai apkārt ir vēl citi suņi, mīlulis gribēs iespraukties to vidū un uzmanību pievērsīs labākajā sev zināmajā veidā – ar riešanu.

Ja esi novērojis, ka tavs mīlulis nokārtojas visnepiemērotākajos brīžos, bieži vien vainu novel uz viņa nesaturēšanas spējām, kā arī pārlieku lielo prieku, ko dzīvnieciņš piedzīvo, kad tu, piemēram, pārrodies mājās. Var būt arī tā, ka suns nav pietiekami labi iemācījies sagaidīt, kad ir ārā iešanas laiks, un nokārtoties tad. Var būt arī pretēji – tu pats esi aizkavējies, līdz ar to, suns nav ticis ārā ierastajā laikā. Atceries, ka suņiem ir svarīga rutīna un konkrēti laiki, kad viņš tiek barots un vests ārā, tāpēc jebkura novirze no normas var atstāt arī sekas.

Taču tiek vēstīts arī par pretēju urinēšanas iemeslu, proti, kad suns to dara mērķtiecīgi. To saista ar suņa dominanci. Noteikti būsi ievērojis, ka pastaigas laikā suņiem patīk urinēt uz vairākiem kokiem un pat maziem zariņiem, tādējādi iezīmējot teritoriju. Tas pats var notikt arī mājoklī, kad suns var sākt urinēt gan stūros, gan istabas vidū.

Izteikta urinēšana tiek piedēvēta augumā mazākajām suņu šķirnēm, kuru pārstāvji nemaz nejūtas mazi un vēlas parādīt, kurš mājoklī ir saimnieks. Turklāt urinēšanu nepiemērotās vietās nevar gluži attiecināt uz pavisam maziem suņiem, kas vēl tikai mācās nokārtoties ārā.

Kurš suņa saimnieks gan nezinās to acu skatienu, kas tik ļoti tīko izvairīties no sastapšanās ar saimnieka dusmīgajām acīm, īpaši tad, ja turpat blakus ir sagāztas vāzes un sagrauzta dīvāna mala. Ne mazums reižu saimnieki novēros, ka suņi nevēlas skatīties saimnieka acīs, tādējādi it kā paužot nožēlu un saprotot, ka pastrādāts kāds nedarbs.

Taču tiek vēstīts, ka šāda izvairīšanās no acu kontakta nemaz nav saistīta ar vainas apziņu un nedarba atzīšanu. Tieši pretēji – sunim, iespējams, nemaz nav ne jausmas, ka saimnieks uz viņu dusmojas!

Ilgstošs acu kontakts ar suni sugasbrāļu vidū ne par ko labu neliecina, jo tas var tālāk attīstīties kādā konfliktā. Līdz ar to, ja suns ir pastrādājis kādu nedarbu, pēdējais, ko viņi vēlēsies, būs tiešs acu skatiens, kas vērsts viņa virzienā, tāpēc, protams, suns centīsies no tā izvairīties.

Tāpēc, ja suns izvairās no skatiena, vari būt drošs, ka suns parāda – tu esi galvenais.