Maltas sunītis ir mīlulis ar gadsimtiem senu vēsturi. Šos suņus savos rakstos pieminējis pat grieķu filozofs Aristotelis, bet ēģiptieši uzskatījuši, ka maltas sunītim piemīt spējas dziedināt. Suņus pat lika uz slima cilvēka spilvena, ticot un cerot, ka tādējādi četrkājainais draugs sasirgušo atveseļos.
Pirms dažiem gadsimtiem Maltas sunītis bija īpaši iecienīts mīlulis britu karaļnamā, kur suns piederējis gan karalienei Elizabetei I, gan karalienei Viktorijai. Tāpat augumā mazie suņuki iekaroja arī daudzu franču aristokrātu sirdis.
Maltas sunītis no Maltas
Taču šķirne savā attīstībā piedzīvojusi arī kritisku posmu, proti 17. un 18. gadsimtā cilvēki izdomāja, ka grib augumā jau tā mazo sunīti padarīt teju vai vāveres lielumā. Tāpēc, lai šo šķirni saglabātu, tās pārstāvjus krustoja ar pūdeļiem un citiem maza auguma sunīšiem. Tiesa, krustošanās laikā radās vēl citas mazo sunīšu šķirnes, piemēram, frizē bišons, Boloņas sunītis un Havanas bišons.
Lielākais suņu pieaugums novērots pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad šķirne kļuva populāra un kad to pavairoja, lai gan par šķirni plašāk pasaulē ir zināms jau kopš 18. gadsimta.
Kažoks – tikai baltā krāsā
Dzīvnieka kažoks ir balts, zīdains un taisns, turklāt tas var izaugt tik garš, ka sasniedz zemi. Maltas sunīšiem nav raksturīga spalvas maiņa, kā tas ir citiem suņiem, taču īpaša vērība jāpiešķir kažoka izskatam, proti, vai tas nav savēlies, kļuvis netīrs. To baltajās kažoka spalvās būs īpaši viegli pamanīt, turklāt kažoka tīrība ir viens no lielākajiem Maltas sunīša saimnieka uzdevumiem, jo netīrie spalvu gali uz baltā fona būs labi pamanāmi teju ikvienam garāmgājējam.
Ja Maltas sunīša kažoka spalva tiek apzināti audzēta gara, tad noteikti jāparūpējas, lai tā būtu izķemmēta un nebūtu savēlusies. Bet arī īsi aprieztu spalvu nevar atstāt bez ievērības, un to tāpat ir jāķemmē.
Uzmanība jāpievērš arī Maltas sunīša austiņām, kurās arī aug baltās spalvas. Tās vajadzētu uzmanīgi likvidēt, taču pašrocīgi, nezinot, kā tas darāms, saimniekam nevajadzētu ķerties šim procesam klāt. To labāk atstāt veterinārārsta ziņā, kas vienlaikus varēs arī pārbaudīt suņa ausu veselību.
Vislabāk jūtas cilvēka tuvumā
Būtiska sunīšu iezīme ir acu asarošana, kas var veicināt suņa purniņa iekrāsošanos brūnā krāsā. Protams, jāpievērš uzmanība arī tam, cik tīrs ir suņa purniņš pēc ēšanas un vai tas nav iekrāsojies ēdiena krāsā, taču īpaši acu asarošana var ietekmēt arī suņa veselību. Tāpēc par to, kā labāk rūpēties tieši par Maltas sunīša acīm, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.
Maltas sunītis tiek raksturots kā dzīvīgs šunelis ar lielu mīlestību pret cilvēkiem. Viņam ļoti patīk atrasties cilvēku kompānijā, turklāt suņi ir gana bezbailīgi, lai teju ikvienu cilvēku uztvertu kā potenciālo draugu un rotaļu biedru.
Šīs šķirnes mīluļi pārsvarā ir viegli apmācāmi, turklāt pareiza apmācība ir būtiska suņu dzīves kvalitātē. Tā ietekmēs gan suņu spēju tuvoties cilvēkam, tostarp arī svešiniekam, iemācīs, kā pareizi izturēties, kā arī socializēs sunīti un veicinās pozitīvu komunikāciju ar apkārtējiem.
Mazie draiskuļi vēsturiski nav radīti nedz medībām, nedz lopu vai mājas sargāšanai. Kā jau mīluļi, kas radīti būt par kompānijas dzīvniekiem, viņi vislabāk jūtas cilvēka tuvumā. Tāpēc dzīvnieciņiem ļoti nepatīk tikt atstātiem vienatnē vai nesaņemt tik nozīmīgo cilvēka uzmanību. To viņi izrādīs, rejot un pat veicot dažādus nedarbus.
Jāuzmana no maziem bērniem
Ja mājoklī jau dzīvo kāds cits suns, Maltas sunītis ar viņu labi sapratīsies. Taču jāņem vērā – ja Maltas sunītis ienāk ģimenē, kurā mīt par viņu lielāks dzīvnieks, jāuzmanās, lai suņu starpā nebūtu domstarpību. Nereti tās var veicināt pats Maltas sunītis, kas savu mazo augumu neapzinās un pret lielo suni izturas nekaunīgi.
Kompaktā auguma dēļ Maltas sunītis ir piemērots dzīvošanai pilsētas dzīvoklī, kā arī plašākā mājā ar pagalmu. Tiesa, sunim nav nepieciešama pārlieku gara pastaiga vai aktivitātes, jo tās viņš gūs teju katrā brīdī, rotaļājoties mājoklī.
Tā kā suņuks ir baltā krāsā, viņa gaida atgādina gandrīz vai mākoni, kas viegli pārvietojas pa zemi.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Dogtime.com" un "PetMD.com".