Četras muižas Latvijā, kur vērts doties dizaina un interjera dēļ  (1)

Starp skaļākajiem muižu nosaukumiem gan nav bieži izskanējis Kārļamuižas vārds, tomēr nepelnīti. Patīkami vērot, kā muiža iekārtota atbilstoši agrāko laiku iemītnieku priekšstatiem par mājīgumu. No ārpuses nelielās muižas ēkas fasādi rotā akmens mūrītis, bet vienu mājas galu eleganti vīteņaugi.

Lai arī ēka celta 19. gadsimta četrdesmitajos gados, tā joprojām saglabājusi savu sākotnējo izskatu, eleganci un stilu. Tagadējās viesnīcas numuriņi iekārtoti bijušo muižas dārznieku dzīvokļos, kur var iepazīties ar seno vēsturi, jo šeit izvietoti autentiski un atjaunoti 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma skapji, kumodes un citas mēbeles tieši no Vidzemes puses. Kārļamuiža interesanta ar to, ka katram numuriņam piedēvēts kāds cilvēka vārds, un tā nav nejaušība – tā kā katra istaba glabā savu dzīves stāstu, tad tie arī nosaukti bijušo muižas saimnieku vai viņu dzimtu vārdos.

Patīkami, ka Vidzemes pusē esošajā muižā numuriņos veiksmīgi apvienotas mūsdienīgās tendences ar vēsturiskām vērtībām. Koka klātbūtne ļoti harmoniski izskatās kopā ar gaišajiem toņiem, veiksmīgi piemeklētās tekstūras nenomāc mājīgumu, savukārt aksesuāru nepārspīlēšana ļauj novērtēt pamatvērtības interjerā.

Vairāk par mājīgo Kārļamuižu lasi šeit.

" class="splitterNextpage ">

Dikļu pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kur saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares. Šobaltdien Dikļu pils lepojas ar trīs kolekcijām – kamīnu un krāšņu gleznu un mēbeļu kolekciju, un tas viss veidots gan no Latvijā iegūtām, gan no ārzemēm atceļojušiem priekšmetiem. Starp citu, Dikļu pils gleznu kolekcija ir vienīgā reprezentatīvā Atmodas laika mākslinieku darbu kolekcija Latvijā, kas apskatāma publiski.

Dikļu pili grezno vairākas vēsturiskas mēbeļu garnitūras, kas atceļojušas, piemēram, no Benjamiņu nama vai Svempu dzimtas interjeriem. Dāmu salonā skatāmas divas neorokoko jeb otrā rokoko stila atpūtas mēbeles, kam raksturīgas franču vidusšķiras iecienītas stilizācijas pazīmes – aptuvenas formas, izteikts kruzuļojums, kāju izliekums un augu ornamentu atveidojums. Savukārt Ziemeļu zālē un lasītavā izvietotas 19. gadsimta otrajā pusē darinātas neorenesanses formu mēbeles – bufete, ēdamgalds, krēsli, rakstāmgalds un sofa. Pils vestibilā atrodas arī vēlā 18. gadsimta grāmatu skapis ar rokoko frontonu.

Viena no interesantākajām lietām Dikļu pilī glabājas gardēžu restorānā. Tur ikviens apmeklētājs var aplūkot īpašu mūzikas lādi jeb skapi, kur ievietotas cinka plates atskaņo pirms vairāk kā 100 gadiem skanējušus skaņdarbus. Melomāniem šī iekārta vienmēr ir kā medusmaize, turklāt, tā kā šādas ierīces ir ļoti retas, Latvijā tās varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, tad tā patiesi ir liela vērtība, ko vērts redzēt un dzirdēt pašu acīm.

Vairāk par Dikļu pils vēsturi un leģendām lasi šeit.

Smuku muiža, kas atrodas Smukās, Remtes pagastā, 90 kilometru attālumā no Rīgas, savu interesanto nosaukumu noteikti pārņēmusi no apkārtējās vides, kas visapkārt patiesi ir apbrīnojami skaista – dīķu un mežu ielokā, kur saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu.

Kā jau vairumam Latvijā esošo muižu, kara laiks atstājis skarbas sekas. Kurzemes katlā vācieši gandrīz pilnībā iznīcināja visu Smuku muižu, un pēc bombardēšana saglabājušās tikai divas ēkas: kalpu klēts un dzīvojamā māja.

No seniem laikiem muižā saglabājušies rati, ragavas, koka notekcaurules un akmeņi, ko savulaik likuši fon Rekes. Nevar nepieminēt arī muižas vēsturisko vērtību, kas gūta rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa pārvaldīšanas laikā, un tā ir īpašā aura, ko izjūt ne viens vien apmeklētājs. Patīkamo atmosfēru muižai papildina gaumīgi veidotais interjers iekštelpās un vēsturiskā noskaņa muižas ārpusē.

Vairāk foto un stāstu par Smuku muižu vari iepazīt šeit.

Līdzās Ventas līkumainajam krastam, parkam ar dižkokiem rotājas Skrundas muiža – kurzemnieku lepnums un pērle, kas par spīti skarbajiem notikumiem kļuvusi vēl spožāka, pie viena saglabājot savu vēsturisko vērtību.

Skrundas muižas kopējā kvadratūra ar palīgtelpām un tehniskajām telpām ir 1650 m2. Kopumā muižā ir vairāk nekā 50 telpas, kuru skaitā ir muzejs, svinību zāles, kamīnzāle, atpūtas telpa, restorāns, konferenču zāle, viesnīcas lobijs. Viena no spilgtākajām detaļām, kam jāvērš uzmanība, viesojoties muižas telpās, ir restaurētais vēsturisko durvju fragments, kas ir teju vienīgā vēsturiskā liecība no muižas pirmsākumiem, jo pirms atjaunošanas ēka bijusi ļoti kritiskā stāvoklī. Taču muižas atjaunošanā saimnieki centušies maksimāli saglabāt vēsturiski vērtīgās detaļas un plānojumu - ēka no ārpuses ir pietuvināta vēsturiskajam veidolam, ņemot vērā mūsdienu prasības.

Veidojot ēkas interjeru, ieturēts vienots stils, domājot gan par eleganci, gan par viesu ērtībām un labsajūtu. Sešos viesnīcas numuros ir atjaunoti vēsturiskie arkveida logi, kas paver lielisku skatu, apgaismo telpu un sniedz patīkamas izjūtas viesiem. Šie logi, kā izrādās, padomju laikos bija aizmūrēti, taču nu tie atjaunoti vēsturiskajā izskatā.
Vairāk par Skrundas muižas likteņa pavērsieniem lasi šeit.