Adžiliti mērķis ir veicināt suņa un saimnieka savstarpējo sapratni, kā arī, protams, gūt prieku no šīs nodarbes.
Kinoloģe Jūlija Bogomolova stāsta, ka adžiliti attīsta drosmi, sadarbību, līdzsvaru, ķepas. "Kā zināms, suns ļoti labi prot ar priekšķepām darboties, bet ne visi suņi prot un zina, kur atrodas viņu pakaļķepas," tā kinoloģe.
Adžiliti treniņi parasti notiek īpaši ierīkotās trasēs, kur atrodas dažādi šķēršļi. Turklāt dažus no adžiliti pamatelementiem saimnieks savam mīlulim var ierādīt kaut vai, piemēram, piemājas dārzā.
Taču, kā stāsta kinoloģe, pirmoreiz strādājot ar šādām trasēm, jāuzmanās, lai suns nenobītos, lai process nebūtu sarežģīts vai šķēršļi nebūtu pārāk augsti.
Izvietojot elementus pašrocīgi veidotajā trasē, būtiska nozīme ir brīvajai vietai starp tiem, lai pārvietošanās pa laukumu būtu ērta gan sunim, gan saimniekam.
Viens no svarīgākajiem elementiem trasē ir tunelis. Turklāt trases ierīkošanai labi noderēs arī kāds saimniecības priekšmets, piemēram, lielāka izmēra bļoda. Kinoloģe stāsta – to var izmantot balansēšanai, kad suns visu savu ķermeni mēģinās noturēt nelielajā laukumiņā uz bļodas.
Šķēršļiem sākumā jābūt ne augstākiem par 10 centimetriem. Kad suns pie tā pieradīs, augstumu var palielināt, taču tam nevajadzētu būt virs suņa plecu augstuma.
Kad trase ierīkota, to vajadzētu dažas reizes izstaigāt pilnībā. Sarežģītākajos trases posmos suns jāiedrošina, un saimnieks var pat mīluli pacienāt ar kādu kārumiņu. Svarīgi, lai suns uzdevumu veic līdz galam, tāpēc šķērsli jāizveido suņa spējām atbilstošu. Drošāks un pašpārliecinātāks suns ātrāk apgūs trasi.
Suni noteikti nevajadzētu, piemēram, stumt tunelī vai pārvilkt pāri šķērslim. Tas nepatiks ne saimniekam, ne sunim.