<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/bastus917/">영철 이</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
Ja allaž esi iekārojis krūmmelleņu stādus, bet neesi zinājis audzēšanai piemērotākās šķirnes, kā arī priekšnoteikumus krūmāju kopšanā, vairāk kā noderīgi būs Latvijas Valsts Augļkopības institūta (''Fruittechcentre.eu'') sniegtie padomi.

Krūmmelleņu audzēšanai piemērotas vietas

Krūmmellenēm stādījumu nedrīkst veidot pārmitrās vietās vai ieplakās, kur rudeņos vai pavasaros uzkrājas ūdens. Tās var izturēt nelielu applūšanu miera perioda laikā, bet ne aktīvās augšanas laikā. Krūmmellenes var audzēt minerālaugsnēs vai kūdras augsnēs, ja ir piemērota augsnes reakcija un drenāža. Kūdras augšņu galvenie trūkumi ir augsnes lēnā iesilšana pavasarī, pārmērīgas slāpekļa iznesas rudenī un zems Zn, Cu un Fe saturs. Krūmmelleņu audzēšanai vispiemērotākās ir vieglas, skābas (pH/KCl 4,5±0,3), labi drenētas un organiskām vielām bagātas minerālaugsnes. To audzēšanai nav piemērotas augsnes ar smagu granulometrisko sastāvu. Skābā augšanas vidē pastāv ļoti liela mangāna toksikozes iespējamība, tāpēc svarīgs nosacījums krūmmelleņu sekmīgai audzēšanai minerālaugsnēs ir zems mangāna saturs.

Krūmmellenēm piemērotas divas audzēšanas tehnoloģijas:

  1. Minerālaugsnē – tranšejas, tās piepildot ar skābu kūdras substrātu, sajauktu ar zāģu skaidām un minerālaugsni vai kompostu. Pirms augu stādīšanas obligāti jāpārbauda substrāta reakcija. Arī pēc stādīšanas tā jāpārbauda regulāri.
  2. Kūdras purvā – līdzenā laukā vai veidojot paaugstinātas dobes (tas atkarīgs no gruntsūdens dziļuma purvā, iespējām regulēt ūdens pieplūdi un noplūdi, kā arī no kūdras slāņa biezuma).

Abos variantos aukstās bezsniega ziemās krūmmelleņu sakņu sistēma var izsalt, bet karstās vasarās, ja nav ierīkota apūdeņošana, izkalst, tāpēc dobes jāmulčē ar kūdru vai šķeldu. Audzējot krūmmellenes minerālaugsnē, priekšrocība – stādījumam iespējams izvēlēties atbilstošāku vietu, trūkums – augsne jāsagatavo atbilstoši krūmmelleņu audzēšanas prasībām.

Būtisks ieteikums abām audzēšanas tehnoloģijām ir ierīkot kā pretsalnu, tā pilienveida apūdeņošanas sistēmu. Pēdējos gados popularitāti gūst krūmmelleņu audzēšana augstajos tuneļos. Arī šajā gadījumā stādījumu ierīkošanai jāizvērtē konkrētās vietas augsnes īpašības un ūdens pieejamība, pēc tam var izvēlēties piemērotāko audzēšanas tehnoloģiju – augsnē vai konteineros, ievērojot iepriekš minētās prasības pēc augsnes reakcijas un organiskās vielas satura. Apputeksnēšanai ieteicams izmantot kamenes.

Krūmmelleņu stādīšana

Var stādīt kailsakņu stādus vai konteinerstādus. Stāda viengadīgus vai divgadīgus augus. Kailsakņu stādus stāda agri pavasarī vai rudenī, kad augi ir bezlapotā stāvoklī. Pēc audzētāju pieredzes stādīšanai labākais laiks ir aprīlis, maijs, bet tad nepieciešama rūpīga laistīšana, līdz stādi ieaug. Stādus ar slēgto sakņu sistēmu var stādīt jebkurā laikā, nodrošinot laistīšanu. Stāda tādā pašā dziļumā kā auguši stādaudzētavā vai arī nedaudz augstāk, iestādot par dziļu, augs var nosmakt. Pēc stādīšanas, laista un nomulčē.

Nobriedušu augu stādījumā 10 – 12 cm mulčas slānis nodrošina augsnes mitruma saglabāšanos un augsnes bagātināšanu ar organisko vielu, ierobežo viengadīgo nezāļu augšanu. Krūmmelleņu saknes aug divos virzienos – uz leju augsnē un arī mulčā. Līdz ar to mulčas slānis noārdās un saknes atkailinās. Tādēļ ieteicams katru 2. vai 3. gadu stādījumu mulčēt atkārtoti, klājot 5 – 7 cm slāni abpus krūmam.

Jau pirms stādījumu ierīkošanas jāierobežo daudzgadīgās nezāles. Ja stādījumā ieved kūdru, vai citus organiskos materiālus, jāpārliecinās, ka tie nesatur nezāļu saknes.

Augsni ielabo ar skābu kūdru (var izmantot arī kūdra + kompostētas skuju koku skaidas vai miza + ozola lapas) vismaz 30 cm dziļā slānī, ja augsnes caurlaidība ir laba, vai līdz 60 cm dziļā slānī, ja augsnes ūdens caurlaidība ir sliktāka. Ja lieto nekompostētu materiālu (piemēram, zāģu skaidas, koku šķeldu), tad augsnei jāļauj viens līdz divi mēneši nosēsties un tikai tad stādīt. Šajā gadījumā jāatceras pievienot slāpekļa mēslojumu, jo organiskajam materiālam sadaloties, pirmajā gadā pastiprināti tiek patērēts slāpeklis.

Krūmogulāju kopšana

Apdobes uztur tīras no nezālēm ar visām iespējamām metodēm: ravēšanu, mulčēšanu un ļoti uzmanīgi lietojot herbicīdus. Nezāļu ierobežošanai apdobēs krūmmelleņu stādījumos neiesaka izmantot mehānisko apstrādi (kultivēšanu), jo tā var traumēt seklo krūmmelleņu sakņu sistēmu.

Rindstarpās sēj zālāju. Melnā papuve nav ieteicama, jo var izraisīt augsnes eroziju. Zālājs rindstarpās nodrošina ērtāku pārvietošanos, paaugstina augsnes organisko vielu saturu, uzlabo augsnes struktūru un ūdens caurlaidību, sniedz patvērumu derīgajiem kukaiņiem. Zālājam jābūt viegli uzturamam, izturīgam pret sausumu, zemu augsnes reakciju, mazprasīgam pēc barības vielām. Zālāju veido, sējot zāļu maisījumu, kura sastāvā ir pļavu skarene, sarkanā auzene, niedru auzene un pļavu auzene, var pievienot arī daudzgadīgo aireni. Maisījumā neiesaka izmantot balto āboliņu, jo tas necieš noēnojumu, ļoti labi stīgo, kā rezultātā strauji izplatās arī apdobēs. Zālāju sēj precīzi, izvairoties no zālāja sēklu nokļūšanas apdobēs.

Precīzas mēslošanas sistēmas izstrādei konkrētā krūmmelleņu stādījumā būtu jābalstās uz lapu un augšņu analīžu rezultātiem, vizuālajiem novērojumiem, kā arī ievērojot klimatiskos apstākļus un stādījuma vecumu.

Ikgadēja krūmu veidošana ir nepieciešama, lai veicinātu krūmmelleņu spēcīgu augšanu un produktivitāti, nodrošinātu labu ogu kvalitāti. Piemērotākais laiks krūmmelleņu apgriešanai ir no janvāra līdz martam (vai pēc sniega nokušanas), kad augs vēl ir bezlapotā stāvoklī (miera perioda laikā). Rudenī nav ieteicams griezt, jo tā aizkavē ziedēšanu nākošajā pavasarī, kā arī Latvijas mainīgajos ziemošanas apstākļos nav paredzama sala bojājuma pakāpe (ražas zudums). Ziemošanas beigās var izgriezt sala bojātos dzinumus.

Audzēšanai visā Latvijā ieteicamās šķirnes

Krūmmellenes zied no maija sākuma līdz jūnija vidum (atkarībā no šķirnes un meteoroloģiskajiem apstākļiem). Krūmmellenes daļēji ir pašapputes augi, bet raža ir labāka, ja nodrošina svešapputi. Apputeksnētāji ir bites, kamenes un citi kukaiņi. Sevišķi atsaucīgas uz papildus apputeksnēšanu ir zemās krūmmellenes.

'Patriot' – atkarībā no audzēšanas reģiona, agrs vai vidēji agrs ogu ienākšanās laiks. Augstāku ražu ieguvei ieteicama apputeksnētājšķirne. Krūmi vidēji līdz augsti, lēzeni, pēc veidošanas stāvi, regulāri retina, daļēji atjauno 3-5 gados reizi. Varētu audzēt arī smagākās augsnēs tranšejās pildītās ar kūdru. Ogu ķekari blīvi. Ogas vidēji lielas vai lielas gaiši zilas, garšīgas, ļoti labas kvalitātes, bet pilnīgi gatavas mīkstas, tāpēc var būt transportēšanas problēmas. Grūti noteikt pilngatavību. Nebirst. Ražība augsta. Ziemcietība vidēja vai laba. Viena no populārākajām šķirnēm Latvijā.

'Northblue' – agra līdz vidēji agra ogu ienākšanās. Pašauglīga, bet lielāku ražu ieguvei stādīt blakus Northcountry vai citu šķirni. Ogas vidēji lielas vai lielas, tumši zilas, saldas, labas kvalitātes, bet zema transporta izturība. Ražība vidēja. Ziemcietība vidēji augsta līdz augsta. Audzējot kūdras purvā, krūms veidojas spēcīgāks – lielāka auguma, veido daudz dzinumus. Ieņēmīga pret pelēko puvi.

'Northland' – vidēji agrs ogu ienākšanās laiks. Augstāku ražu ieguvei ieteicama apputeksnētājšķirne. Ogas mazas līdz vidēji lielas, tumši zilas, saldas, ar labu kvalitāti. Ražība augsta. Zari ir ļoti elastīgi un pakļaujas sniega segai, kā arī vasarā tiem ir tendence noliekties, nosegt zemi un labvēlīgos augšanas apstākļos apsakņoties. Šos zarus ir nepieciešams izgriezt, lai nebojātu ražas kvalitāti un daudzumu. Spēcīgā dzinumu veidošana prasa vairāk darba krūmu veidošanā. Ziemcietība augsta, bet kailsala ziemās daļa ziedpumpuru var ciest no sala bojājumiem.

'Chippewa' – vidēji agrs ogu ienākšanās laiks. Krūmi kompakti, vidēji stāvi, ražas ietekmē zari noliecas. Ogas vidēji lielas, cietas, saldas, gaiši zilas, bez izteikta aromāta, nebirst, ienākas pakāpeniski. Ražība un ziemcietība augsta. Ogu lielumu ietekmē krūma regulāra veidošana. Līdzīgas īpašības ir šķirnei 'Polaris' ar īpatnēju meža mellenēm līdzīgu garšu.

'Bluecrop' – vidēja – vidēji vēla ogu ienākšanās. Pašauglīga. Krūmi stāvi ar vertikāliem zariem. Ogu ķekari gari, irdeni. Ogas lielas, gaiši zilas, apaļi ovālas, ar labu garšu, mitrā laikā neplaisā. Ogas krāsojas zilas pirms sasniegta ogu gatavība, tāpēc ieteicams vākt 5 – 7 dienas pēc ogu krāsošanās. Šķirne ir sausumizturīga, bet ar tendenci pārbagātīgi ražot, tāpēc nepieciešams veikt regulāru krūma veidošanu un apgriešanu. Ražība vidēja līdz augsta. Jutīga mainīgos klimatiskajos apstākļos. Ziemcietība vidēji augsta, tā labāka, audzējot minerālaugsnē, jo tādās rudenī krūms ātrāk nobriest.

Labākajās vietās ieteicamas šķirnes

'Duke' – vidēji agrs ogu ienākšanās laiks. Zied agri, pašauglīga. Ogas lielas, izlīdzinātas, gaiši zilas, stingras, vidēji aromātiskas, bet ar izcilu garšu, labi transportējamas. Ražība vidēja līdz vidēji augsta. Ziemcietība atkarīga no audzēšanas vietas, bet lielākoties – zema.

'Bluejay' – ogu ienākšanās vidēji agra līdz vidēji vēla. Augstāku ražu ieguvei ieteicama apputeksnētājšķirne. Krūmi augsti, stāvi ar vertikāliem zariem, mazliet izvērsti platumā, augstumā var sasniegt 2 m. Ogas vidējas gaiši zilas, aromātiskas, ilgi turas krūmā nezaudējot kvalitāti. Ogu ķekari gareni irdeni līdzīgi vīnogu ķekariem Ražība vidēja. Ziemcietība vidēji augsta, bet ziedpumpuri ir jutīgāki salīdzinot ar 'Bluecrop'.

'Blueray' – ogu ienākšanās vidēji vēla. Pašauglīga. Ogu ķekari blīvi. Ogas vidējas līdz lielas, gaiši zilas, apaļas, nedaudz saspiestas, stingras, ar labu garšu un smaržu. Vidēji izturīgas pret ogu plaisāšanu mitrā laikā. Ražība vidēja līdz augsta. Šķirne ļoti spēcīgi augoša, tāpēc nepieciešama regulāra krūmu izgriešana. Nepareiza vai neregulāra krūma veidošana veicina pārbagātu ražu. Ziemcietība vidēji augsta.

'Chandler' – ogu ienākšanās vēla. Ogas lielas, stingras, ar izteikti labu aromātu. Ogas nogatavojas ļoti ilgā laika periodā, pat līdz sešām un vairāk nedēļām. Raža varētu būt augsta, ja paspētu nogatavoties. Siltos rudeņos ogas var vākt līdz pat septembra beigām, bet zūd izteiktā šķirnes garša. Nepieciešama spēcīga zaru griešana, jo kūtri dzen jaunos dzinumus. Ziemcietība vidēji augsta. Šķirni varētu izvēlēties audzēšanai augstajos tuneļos, minerālaugsnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!