Iespējams, draiskākais un uzticīgākais suns – zeltaini rudā ungāru vižla  (1)

Ungāru vižla, saukts arī par ungāru putnusuni, radies Ungārijā, kā jau liecina šķirnes nosaukums. Tur pirms vairākiem simtiem gadu vižlu senči izmantoti putnu medīšanā.

Vižlai raksturīgs izteiksmīgais kažoks, kura krāsā atkāpes nav pieļaujamas. Piemēram, suns, kura spalva nav zeltaini rudā krāsā, bet ir šokolādes krāsas tonī, šķirnes standartā netiek atzīts.

Šobrīd suņi ir kļuvuši par iecienītiem mājas mīluļiem, lai arī Latvijā, pretēji kā pasaulē, vižlas nav īpaši izplatītas. Taču portāls "MansDraugs.lv" paviesojās pie pašmāju draiskules Bemšas, kuras saimnieki stāsta par šīs šķirnes suņu īpašībām un audzināšanu.

Vižla ir ļoti viegli kopjama, jo suni nav ik dienu jāķemmē. Pietiks vien ar reizi nedēļā, kad nospodrināt spalvu, atbrīvot ķermeni no izkritušajām spalvām.

Tā kā suņi ir ārkārtīgi aktīvi, jāparūpējas, lai viņi tiek pietiekami baroti. Lielā enerģija tiek veikli mazināta dažādās rotaļās un skriešanā, tāpēc saimniekam jāspēj sunim nodrošināt pietiekami lielas porcijas. Tomēr bieži vien cilvēki var nodomāt, ka suns ir izkāmējis un izsalcis, taču vižlām lielākoties ir laba vielmaiņa, kura veikli pārstrādā iegūtās barības vielas, kā arī liedz ķermenim aptaukoties, ja vien saimnieks savam mīlulim nodrošina pietiekamas aktivitātes.

Skriešana, mierīgas pastaigas, bumbiņas mētāšana, kā arī paklausības komandas – pie ķēdes, tas viss veicinās vižlas attīstību un veselību, kā arī nodrošinās labu dzīvi. Turklāt laiks, ko saimnieks pavadīs kopā ar savu vižlu, sunim ir un vienmēr būs ārkārtīgi svarīgs kā fiziski, tā emocionāli.

Tā kā sunim ļoti patīk arī dažādas rotaļlietas, kuras labprāt vižla grauzīs, nepieciešams sunim sagādāt dažādas, piemēram, gumijas rotaļlietas. Ja vižla kļūs garlaikots, var gadīties, ka par nākamo spēļmantiņu kļūs kāda mājas mēbele.

Protams, tas nenozīmē, ka suns nav piemērots dzīvei privātmājā. To var darīt, taču tikai tādā gadījumā, ja vižla dzīvo pie cilvēka, proti, iekštelpās. Suni gan var dienas laikā palaist pagalmā spēlēties, taču jārēķinās, ka arī tad klāt būs vajadzīgs cilvēks. Kā jau minēts, vižla ārkārtīgi augstu vērtē saikni un tiešu saskarsmi ar cilvēku, un būs ļoti bēdīgs, ja tiks atstāts viens.

Arī pilsētas dzīvē vižla labi iekļausies, taču tad jāņem vērā, ka sunim joprojām būs nepieciešama lielāka izskriešanās kādā plašākā teritorijā. Mājas dzīvē suņi ir gana klusi, lai arī, protams, mēdz rūkt, gaudot. Taču pārlieku lieli rējēji suņi nav.

Ja sunim ir bijusi nepilnvērtīga apmācība, vižla var kļūt destruktīvs un, piemēram, sagrauzt kādu priekšmetu mājoklī. Taču, ja audzināts pareizi, augumā vidēji lielais suns pa mājokli pārvietosies uzmanīgi pat tad, ja tiks mētāta bumbiņa.

Kur būs cilvēks, tur būs vižla. Vislabāk suns jūtas cilvēka kompānijā, un, ja saimnieks būs savu mīluli pieradinājis pie vienatnes, kamēr ģimenes locekļi ir skolā vai darbā, vižla ar aizrautību gaidīs saimniekus mājās, lai kopā pavadītu atlikušo dienas daļu.

Tiesa, sunim jāļauj arī izbaudīt savu brīvību un mieru, tāpēc nevajadzētu bērnam ļaut suni kaitināt, aiztikt nepiemērotos brīžos, kā arī raustīt aiz astes, ausīm vai citām ķermeņa daļām. Lai arī varētu šķist, ka vižla uz spēlēs būs gatavs iesaistīties jebkurā brīdī, sunim tomēr ir nepieciešams arī savs brītiņš miera.

Vižla nebūs piemērots ģimenēm, kuras vēlas mierīgu, laisku mājas mīluli. Vižla prasa diezgan lielu atdevi arī no saimnieku puses, kuriem jānodrošina viss nepieciešamais pilnvērtīgai vižlas dzīvei ģimenē. Taču, ja tas tiek darīts, viens ir skaidrs - vižla būs visuzticamākais un visdraiskākais mīlulis, ar kādu ģime savā ceļā būs sastapusies.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Dogtime.com" un "Dogbreedinfo.com".