Kā svarīgāko apmācību mērķi var minēt suņuka radināšanu nokārtoties tam paredzētajā vietā – ārā vai konkrētā vietā mājoklī. Tas ir nozīmīgs notikums, kuram ir jānotiek pozitīvā gaisotnē. Lai veiksmīgāk pieradinātu kucēnu pie nokārtošanās tam piemērotajās vietās, vispirms nepieciešams parūpēties, lai daudzviet mājoklī ir izklāti vienreiz lietojamie paladziņi vai avīzes.
Kinoloģe Jūlija Bogomolova stāsta, ka suns, gluži kā bērns, ne vienmēr spēj atcerēties par paladziņu un to laikus izmantot. Taču, ja paladziņi būs izklāti vairākās vietās mājoklī, suņuks jebkurā brīdī varēs aiziet nokārtoties.
Kucēna apmācībā vienlīdz būtiska ir arī mīluļa atalgošana par labi paveiktu darbu, pacienājot dzīvnieciņu ar kādu našķi vai uzslavējot suņuku.
Kāda ir biežāk pieļautā kļūda? Kinoloģe stāsta – tā ir kucēna rāšana un sodīšana brīžos, kad dzīvnieciņš ir nokārtojies ne tur, kur saimnieks ir vēlējies. Šāda rīcība no saimnieka puses nereti rada jaunas problēmas, kuras vēlāk ir daudz grūtāk atrisināt. Bet – kā tad tik galā ar situāciju, kad kucēns nokārtojas ne tur, kur paredzēts?
Jāatceras, ka suņuka apmācība ir saimnieka un viņa mīluļa kopdarbs un to nedrīkst sasteigt, lai dzīvnieciņam apmācība kalpotu kā pozitīva pieredze. Kinoloģe atgādina – ir normāli, ka piecu sešu mēnešu vecumā kucēns pieļauj kļūdas.