Fasāde – pirmais iespaids par māju. Kā izvēlēties piemērotāko  (2)

Domājot par mājas projektēšanu vai renovāciju, jau pašā sākumā būtu labi jāapsver fasādes veids, kurš būtu piemērots konkrētajai teritorijai, labi saderētu kopā ar ēkas konstrukciju un arhitektūru, būtu optimālākais izmaksu ziņā un labi izskatītos. Tā nekad nav bijusi viegla izvēle un parasti optimālo risinājumu izdodas atrast kopā ar arhitektu un konsultācijās ar profesionāļiem, taču skaidrs ir viens - nevērība šeit nav pieļaujama.

Optimāli uzcelta, nosiltināta mājas fasāde ir viens no galvenajiem veselīgas dzīvestelpas nodrošinātājiem. Ja ziemā pie temperatūras -10 ^oC ārsienas virsmas siltums istabā ir +15 ^oC, kad gaisa temperatūra telpas vidū ir +20 ^oC, tad rodas nepatīkama aukstuma sajūta un diskomforts, kurš liecina par neveselīgu mikroklimatu dzīvojamā telpā. Ideālā gadījumā temperatūru starpība uz sienas virsmas un istabas vidū nedrīkst pārsniegt 3 ^oC, un otrādi. Pie pareizi izbūvētas fasādes, pateicoties ārsienu siltumizolācijai, vasaras karstumā istabās valdīs patīkams vēsums, jo sienas ilgu laiku necaursils.

Būves energoefektivitāte arī ir cieši saistīta ar fasādi. Pareizi izvēlēts ēkas siltinājums, gudri izvietoti logi, fasādes materiāli, tās konstruktīvais risinājums utt., varbūt būvējot izmaksās nedaudz vairāk, toties vēlāk ekspluatācijā dos ekonomiju gadiem.

Fasādes izvēli ietekmē dažādi faktori. Piemēram, svarīga ir ēkas atrašanās vieta. Vai tā atrodas lielu koku tuvumā, ēnā ar sekojošu apsūnošanas risku vai klajā laukā, kur vējš visu žāvē un reizēm var uzpūst arī liekākas brāzmas. Lielceļa tuvumā vibrāciju un putekļu ietekmi, kā arī kādā mitrākā vietā ar nestabilu pamatu grunti būs citi priekšnosacījumi. Jāņem vērā dažādu fasāžu veidu svars, materiālu veids, izmaksas un piemērotība konkrētai vietai.

Bieži cilvēki noskata kādu fasādi ārzemēs vai katalogā un vēlas sev tādu pašu. Tas nav slikti, tikai vienmēr der atcerēties par mūsu Latvijas klimatu un to, vai šāda fasāde labi pildīs savus uzdevumus. Mūsu klimats rudeņos ir mitrs, vēss un vairākus mēnešus ilgs, reizē izcili piemērots, lai veidotos dažādas sēnītes un pelējums. Arī vasarās mēdz būt ilgi mitruma periodi. Savukārt temperatūras svārstības fasādē, vasaras – ziemas periodā , var sasniegt pat 70-80 grādu. Nosacītie ziemas mēneši pie mums raksturojas ar temperatūras svārstībām pie nulle grādu Celsija. Tas nozīmē, ka fasādes elementi tiek pakļauti nemitīgiem sasalšanas un atkušanas cikliem, kondensāta ietekmi. Skaidrs, ka tālāk uz ziemeļiem, kur stabilāks aukstums, vai dienvidiem, kur siltāks, fasādes noslodze temperatūru un mitruma ietekmē būs mazāka.

Rezumējot var teikt, ka katras ēkas fasāde ir vairāk vai mazāk individuāla. Tā ir pirmā, kas ciemiņos rada iespaidu par mājas īpašnieku, viņa gaumi, dzīves stilu un uztveri, aktivitāti un radošo garu. Bet īpašniekam pašam jau arī patiks skaists, izturīgs savas mājas veidols.

Projektēšanas sākumā, domājot par mājas fasādes izvēli, ieteicams argumentēt tos pamatnosacījumus, kuri tad arī novedīs pie rezultāta. Piemēram, vai fasādes stils būs moderns, klasisks vai retro. No šīs izvēles jau izrietēs, kādi apdares un celtniecības materiāli tiks pielietoti, kā fasāde iekļausies apkārtējā dabā un sasauksies ar citām apkārtnē esošām ēkām, kādā krāsā būs fasāde un kādi dekoratīvie elementi rotās būvi.

Pēc konstruktīvās idejas fasādes var iedalīt neventilējamās un ventilējamās vai piekārtajās fasādēs. Atšķirība šeit ir gaisa šķirkārtā. Ventilējamo fasāžu priekšrocība ir gaisa cirkulācijā un mitruma aktīvā aizvadīšanā.

Māju fasāžu apdarē pielieto dažādus materiālus. Sarakstā ir gan dabīgi, gan mākslīgi materiāli. Pamatā koks, keramika, akmens, metāli, stikls, plastmasa, betons utt. Izvēle ir plaša no vislētākās fasādes krāsas līdz pat lielformāta porcelāna apdares plāksnēm.

Viens no populārākajiem un lētākajiem ir dekoratīvais apmetums ar dažāda lieluma graudiem. Vislētākie ir sausie minerālmaisījumi ar viszemāko mehānisko izturību un noturību pret dabas apstākļu ietekmi.

Pakāpi augstāk atrodas gatavie maisījumi no akrila, silikātiem un vēl glītāki būs jau mozaīkmaisījumi. Dekoratīvais apmetums diemžēl nav ilgmūžīgs un regulāri prasa remontu. Ilgmūžīga, solīda, prezentabla un prestiža būs ķieģeļu vai klinkera ķieģeļflīžu fasāde. Ķieģeļu apdarei papildus gan nepieciešama pamatu virsma, bet ķieģeļflīzes līmē tieši uz fasādes vai nosiltinātās virsmas.

Ķieģeļu vai ķieģeļflīžu fasāde neprasa regulāru kopšanu un remontu. Tā ir dārgāka izbūvējot, toties atmaksāsies gadu gaitā un izskatīsies nesalīdzināmi pārāka par krāsotu virsmu. Mūsdienās ķieģeļu un ķieģeļflīžu piedāvājums ir tik vispusīgs, ka spēj apmierināt visizsmalcinātākās prasības greznībai un elegancei.

Līdzīgi kā ķieģeļu un ķieģeļflīžu fasādēs, arī dabīgā un akmens masas plāksnes neprasa cītīgu kopšanu un regulāru pieremontēšanu – tādas fasādes ir ļoti ilgmūžīgas.

Pēdējos gados cilvēki arvien biežāk vēlas veidot mājas fasādi no dabīgiem materiāliem. Pieminētie ķieģeļi, ķieģeļflīzes, akmens masas izstrādājumi ir ekoloģiski un nealerģiski, bet ir vēl arī koks, kurš ir ļoti patīkams apdares materiāls. Koka apdare rada iespaidu, ka būve veidota saskaņā ar dabu un apkārtējo vidi. Koks ir silts materiāls pieskārienā un arī vizuāli simpātisks. Pareizi sagatavoti un apstrādāti apdares kokmateriāli kalpo diezgan ilgi, tomēr tie prasa regulāru kopšanu. Jo ilgākā ekspluatācijā atrodas koka fasādes, jo vairāk remontu tās prasīs.

Jāpiemin arī betona kokšķiedru, stikla, metāla, laminātu, plastmasas fasādes. Šo fasāžu konstrukcija parasti paredz plākšņu vai paneļu apdares veidu uz karkasa ar atstātu gaisa šķirkārtu ventilācijai. Piemēram, betona kokšķiedru plāksnes ir smagākas. Tās nevibrēs tā, kā to spēj plastmasas paneļu klājums. Savukārt stiklotā fasādes daļa dod vairāk gaismas telpā un piešķir ēkai savdabīgu izskatu.

Finiera plātnes ar lamināta ūdensizturīgu pārklājumu pielieto diezgan maz, jo materiāli nav plaši pazīstami un cilvēku mentalitāte tiecas uz smagnējākiem risinājumiem. Apstrādātas, krāsotas vai nekrāsotas alumīnija, vara u.c. metālu fasādes privātmājām tiek izmantotas reti, kaut arī dekoratīvu elementu veidā tās var piešķirt ēkai vizuālu savdabīgumu.

Jāņem vērā, ka metāla daļas vasaras un arī ziemas saulē spēcīgi uzkarst un otrādi – aukstumā ātrāk atdziest. Šīs īpašības provocē kondensāta veidošanos noslēgtā telpā aiz metāla klājuma. Tāpēc ļoti svarīga ir laba piekārtās fasādes ventilācija ar atvērumiem apakšā un pie jumta kores, lai strādātu skursteņa efekts un siltais gaiss celtos augšup, reizē aizvadot mitrumu no cilvēku apdzīvotām telpām un būves nesošajām konstrukcijām. Nedrīkst aizmirst par sietiem vai citiem norobežojumiem, lai piekārtās fasādes aizmugurē neieviešas grauzēji un kukaiņi.

Raksta tapšanā konsultēja ''BK Fasādes'' speciālists Aleksejs Isakovs.