Bandīts melnajā maskā jeb Kad mājdzīvnieks ir jenots

Ļena Kustova ir viena no retajām Latvijas iedzīvotājām, kura suņa vai kaķa vietā uzņēmusies rūpes par jenotu. Sapnis par šī dzīvnieka audzināšanu Ļenai bijis jau kopš bērnības.

"Mums zoodārzā bija pieradināts jenots Juļka. Mēs izbraucām uz bērnudārziem, skolām, internātiem. Vienkārši uz rokām nesām un iepazīstinājām bērnus ar dzīvniekiem," stāsta Ļena. Pirms diviem gadiem viņas sapnis piepildījās, un kopš tā laika viņa audzina jenotu, kas nosaukts par Kubiku.

Vienkāršākais, rūpējoties par jenotu, ir barības izvēle. Ļena stāsta, ka jenoti ir visēdāji: "Ēd viņi visu. Viņi ir visēdāji un ar ēdināšanu vispār nekādu problēmu nav." Saimniece paskaidro, ka Kubiks mazotnē dzēris pienu un pie gaļas vēl nebija pieradināts. "Es nezināju, ar ko viņu barot," atceras Ļena. "Piedāvāju gaļu, zivis, dārzeņus. Ziniet, ko viņš pirmo sāka ēst? Tā bija auzu pārslu putra." Kubika saimniece piebilst, ka jenots kopš tā laika ir ļoti iecienījis dažādas putras.

Jenoti ir ļoti draudzīgi un mīļi zvēriņi, tomēr par dzīvnieku raksturīgākajām īpašībām Ļena min skopumu un zaglīgumu. "Tas ir pats skopākais dzīvnieks pasaulē," skaidro saimniece.

Zaglīgums jenotiem netiek piedēvēts velti, un pasaulē šie dzīvnieki iemantojuši ne visai glaimojošu iesauku. "Ziemeļamerikā viņus sauc par bandītiem melnajā maskā tādēļ, ka viņi zog visu. Gan ēdamas, gan neēdamas lietas, to, ko viņiem vajag, un to, ko viņiem nevajag. Iekļūst mājās un aizstiepj prom visu, kas nav nolikts vietā," draiskos jenotus raksturo Ļena.