Rīgas Krievu teātra aktieris Pāvels Griškovs rūpējas par divām bīglu dāmām – Ievu un Buču, un ar abām viņu vieno īpaša saikne. Turklāt abi medību suņi, kas dzīvo aktiera mājās, ļoti labi sadzīvo arī ar mazākajiem dzīvniekiem. Par to, kā dzīvnieki savā starpā saprotas un kādas sajūtas Pāvelu pārņēma, esot klāt Bučas dzemdībās, stāsta raidījums "Ķepa uz sirds".
Aktieris stāsta, ka suņu šķirnes izvēle nav bijusi nejauša. Pāvels gribēja aktīvus suņus, jo savulaik pats bijis seškārtējs Latvijas čempions velotriālā. Beigu beigās viņš izvēlējies bīglus, kurus, kā jau medību suņus, arī apmācījis. "Mani suņi ir trenēti," pastāsta Pāvels, piebilstot, ka suņi prot arī īpaši augstu uzlēkt.
Aktiera iemācītos trikus abas mīlules reizēm izmanto arī savtīgos nolūkos. Pāvels atceras kādu gadījumu, kad Buča, sagaidījusi, kad saimnieks ir izgājis no dzīvokļa, uzlēkusi uz plaukta. "Visus griķus noēda, visu sviestu izēda," mazos nedarbus uzskaita Ievas un Bučas saimnieks. Toreiz vēl viņam pēkšņi vajadzēja dzīvoklī atgriezties, un Pāvels, pieķēris mīluli nozieguma vietā, bijis dusmīgs. Kā pats pamato – ne jau tādām lietām darbībām bija suņus trenējis un apmācījis.
Rodas jautājums – kā suņi un šinšilas savā starpā saprotas? Pāvels apstiprina, ka dzīvnieki sava starpā sadzīvo labi. Bīgliem, kā jau medību suņiem, šinšilas šķiet interesantas un draudzīgas.
Pāvels un Buča, viena no bīglu meitenēm, ir īpaši tuvi, lai gan sākotnēji draiskule bijusi teju vai nevaldāma. Pārmaiņas notikušas brīdī, kad Buča dzemdējusi piecus kucēnus. "Tu redzi, ka iznāk kaut kas... Nekustas... Miris, dzīvs – nevar saprast. Tu skaties uz to deguntiņu, un tas deguntiņš lēnītēm sāk kustēties. Manuprāt, tā ir Dieva dāvana," atminoties emocionālo notikumu, stāsta aktieris.
Viens no Pāvela sapņiem un lielākajiem izaicinājumiem ir kādudien filmēties kopā ar Ievu un Buču. Viņš cer, ka tas izdosies un ka uzslavas par labi padarīto darbu saņems ne tikai aktieris, bet arī abas bīglu meitenes.