Ramonas un Arno ģimenē suņuks Krišs dzīvo jau pusgadu, taču dzīvnieciņš joprojām ir piesardzīgs un atturīgs. Pastaigās suns dodas tikai kopā ar saimnieci Ramonu, bet īpaši iecienīta vietiņa ir viņas azotē. Taču Ramonu no sunīša adoptēšanas centās pat atrunāt, jo mīlulis bija ļoti bailīgs, turklāt viņam nākas dzīvot bez vienas priekšķepiņas. Par suņuka Kriša un Ramonas īpašo satikšanos stāsta raidījums "Ķepa uz sirds".
Krišs patversmē nonāca kopā ar vēl 13 bēdu brāļiem. Suņi nekad nebija redzējuši dienasgaismu, jo visu laiku tika turēti slēgtā telpā bez logiem, turklāt dzīvoja antisanitāros apstākļos. Arī cilvēkus dzīvnieki neredzēja, izņemot sievieti, kas reizēm atnāca suņus pabarot.
Nav zināms, kad, kur un kāpēc Krišs zaudēja priekšķepu. Tiek pieļauts, ka to viņam kucēna vecumā nograuzušas žurkas.
Pieredzētā cietsirdība ir būtiski ietekmējusi sunīša psihi, un patversmes darbinieki pat sākotnēji esot centušies Ramonu atrunāt no Kriša adoptēšanas. "Bet viņš tik un tā mani uzrunāja. Es nezinu, kāpēc tā," izvēli par labu Krišiņa vešanai mājās raksturo Ramona.
Kopā ar suņuku Ņufi tiešām jūtas daudz brīvāk. No rītiem abi kopā pat spēlējas. Ramona vēl aizvien atminas to mirkli, kad Krišiņu pārveda no patversmes. Viņš uzreiz ielīdis pagultē un nebija dabūjams ārā. Ramona stāsta, ka tobrīd uztraucās – sunītis nerej, pat nesmilkst. "Jā, man jau patversmē teica, ka es drīkstu vest atpakaļ, ja es netieku galā. Tad es teicu - Krišiņ, mēs nepadosimies. Ja tu man sirdī iekriti, tu būsi mans sunītis."
Saimniece apzinās, ka iepriekš piedzīvotais atstās sekas uz turpmāko suņa mūžu. Ramona stāsta – lai arī suns ir draudzīgs un mīlīgs, viņš tomēr nebūs līdz galam atvērts. Saimniece piebilst, ka viņai netraucē ne tas, ka sunītim nav kājiņa, ne tas, ka Krišs nerej. "Es viņu esmu iemīlējusi, es saku no visas sirds, bez liekuļošanas," smaida Ramona.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
