Piecas kaķu darbības, kuras saimnieki nereti pārprot

Portāls "Pets4homes" piedāvā piecas darbības, kas ir pat ļoti dabiskas un kaķu dzīvi raksturojošas. Tās saimnieki nereti uztver nepareizi.

Ierasts, ka kaķim ir iekārtota īpaša kastīte ar smiltiņām, kur mīlulis var nokārtot dabiskās vajadzības. Taču ir arī daudzi kaķi, kuri to dara ārpus mājas, ja saimnieks izvēlas savus mājdzīvniekus laist pastaigās ārā. Reizēm mājas kaķis, kā šķiet, spīta dēļ nokārtojas ārpus kastītes, piemēram, kādā istabas stūrī vai pat tās vidū.

Šo darbību nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu, jo patiesībā, iespējams, kaķis nevis cenšas ieriebt saimniekam, bet gan tādējādi rāda, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā.

Taču arī pats saimnieks var daļēji konstatēt, kas ir pie vainas. Ja mājoklī ir ienācis jauns ģimenes loceklis, ir nomainīta dzīvesvieta un kaķis ir pārceļojis no viena mājokļa uz citu vai, piemēram, parādījies jauns mājdzīvnieks, visi šie iemesli var būt gana būtiski un var ietekmēt kaķa nokārtošanos ārpus kastītes. Tā ir viena no stresa pazīmēm, par kurām plašāk var lasīt šeit.

Tāpēc labāk tomēr ir pievērst uzmanību tam, vai kaķis nokārtojas ārpus kastītes un kādi var būt to iekmējošie faktori. Vēlams arī vērsties pie veterinārārsta, lai saprastu, vai kaķa veselību neietekmē kāda būtiskāka kaite.

Gan lieli, gan mazi kaķi mēdz izbaudīt gulēšanu uz muguras un dažādi izturēties tad, kad saimnieks kasa un paijā mīluļu vēderiņu. Daudzi kaķi pat sāk murrāt, izrādot labsajūtu un patiku. Taču citi kaķi var arī ar ķepām satvert saimnieka roku un mēģināt tajā pat iekosties, tādējādi parādot, ka vēderu aiztikt nevajadzētu. Vai tā ir?

Patiesībā vēders ir jutīga kaķa ķermeņa daļa, tāpēc mīluļiem saimnieka pieskārieni pa vēderu var šķist pārāk kutinoši. Tāpēc kaķi centīsies pēc iespējas ātrāk tikt prom no saimnieka rokas.

Taču tiek vēstīts, ka kaķi, kuriem nepatīk, ja saimnieks kasa viņu vēderiņu, kādudien to labprātīgi saimniekam rāda, izguļoties uz grīdas, tas nozīmē, ka dzīvnieks uzticas cilvēkam. Vēders ir viena no ķermeņa daļām, kuru īpaši sargā ne tikai kaķi, bet arī citi dzīvnieki, piemēram, surikati, un tas saistāms ar dzīvnieku instinktiem un bailēm kļūt pārāk ievainojamiem.

Teju ikviens kaķa saimnieks zinās, kā izskatās lauks ap mīluļa kastīti pēc tam, kad dzīvnieks tajā ir paviesojies. Izbārstītas smiltiņas ir neatņemama kaķa tualetes apmeklējuma daļa. Nav noslēpums, ka kaķiem labpatīk smiltiņas sakasīt uz vienu pusi un izkārnījumus dziļi jo dziļi aprakt, tāpēc var gadīties, ka smiltiņu kalns ir tik liels, ka plūst pāri malām.

Vai tas nozīmē, ka kaķi nav saprātīgi un neapzinās, ko dara? Tā gan nevarētu teikt. Savu izkārnījumu aprakšana ir instinktīva, kaķi to dara arī dabā, vispirms rūpīgi izrokot nelielu bedrīti, bet pēc tam to aizberot ciet.

Tiek pat vēstīts, ka gadījumā, ja kaķis aiz sevis atstāto neapber ar smiltiņām, tas nozīmē, ka dzīvnieks gana tiešā veidā parāda, kurš mājoklī ir saimnieks un ka tas nav cilvēks. Izkārnījums un tā smaka arī kalpo par ziņu, ka tuvumā ir dzīvnieks, līdz ar to secināms, ka kaķis nebaidās tikt pamanīts.

Kurš kaķa saimnieks gan nezina, ka viens no lielākajiem tīrības un skaistuma cienītājiem mājoklī ir tieši kaķis? Ja saskaitītu visas tās reizes dienā, kad mīlulis sevi mazgā, skaitlis nebūtu mazs.

Taču mazgāšanās nav vis saistīta tikai ar netīrumiem. Tādā veidā kaķis pats sevi sakopj un atbrīvo kažoku no izkritušajām spalvām. Turklāt kaķis vairāk mazgājas, ja ir bijis kādā svešā vai nepatīkamā vietā un nevēlas savā kažokā atstāt smakas.

Saimniekam gan vairāk būtu jāsatraucas nevis par to, ka kaķis aktīvi mazgājas, bet gan par to, ka mīlulis kaut kādu iemeslu dēļ to nedara. Par iespējamiem iemesliem, kāpēc kaķis varētu pats nemazgāties, lasiet šeit.