Suņu čipēšanu pārceļ par pusgadu; veterinārārsti lēmumu neatbalsta  (1)

Čipēšanas atlikšanu paredz Ministru kabineta komitejā akceptētie Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtības un Veterinārmedicīnas likuma grozījumu projekti.

Suņu čipēšanas sakarā Zemkopības ministrija (ZM) iepriekš konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.

Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipēt viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku patversmes un Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplosa meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama.

Tāpat skaidrojumā akcentēts – suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50 procentiem. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75 procentiem.

Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns netiks čipots un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods. Fiziskajām personām tas var būt no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro.

Savukārt LVB neatbalsta Zemkopības ministrijas ieceri atļaut mikročipa ievadi suņiem veikt personām, kas nav sertificēti veterinārārsti. Tāpat LVB neatbalsta ministrijas vēlmi par pusgadu atlikt suņu obligātās reģistrācijas termiņu.

Mikročipētāju loka paplašināšana pasliktinās pakalpojuma pieejamību un palielinās suņu īpašnieku izdevumus, nevis samazinās cenu un uzlabos kvalitāti, uzskata LVB. Tāpēc LVB aicina valsti lietderīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus citām vajadzībām un saglabāt šobrīd valstī noteikto suņu mikročipēšanas un reģistrācijas kārtību.

Pieredze ar zirgu mikročipēšanas un pasu izsniegšanas kārtības maiņu rada bažas, ka arī suņu mikročipēšana pie apmācītas personas būs dārgāk nekā pie veterinārārsta, izņemot gadījumus, ja cietīs pakalpojuma kvalitāte un nodokļu samaksa. ZM ierēdņu apgalvojums, ka mikročipēšanu varētu veikt PVD inspektori, ir pretrunā ar likumu, kas nepieļauj ierēdnim sniegt pakalpojumus, kuri pašam ir jākontrolē un jāuzrauga.

Suņu īpašnieku skaits patlaban nav zināms, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Pēc 2014. gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi. Savukārt LVB uzskata, ka nav nekāda pamata šobrīd par pusgadu atlikt suņu reģistrācijas termiņu, un sagaida, ka mikročipēto suņu skaits Latvijā varētu būt ap 80 000. Jau šobrīd aptuveni puse visu Latvijas suņu ir mikročipēti un reģistrēti LDC, reģistrācija aktīvi turpinās, tāpēc nav pamata mainīt valstī pastāvošo sistēmu un atlikt obligātās suņu reģistrācijas termiņu par pusgadu.

Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016. gada 1.jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī reģistrēts LDC datubāzē.