Radošās šķūņa pārvērtības: no necilas būdiņas līdz latviskai svinību vietai

Tā kā malkas šķūnī vasaras sezonā vēl jaunā krava nav sarūpēta, vieta ir kā radīta tam, lai izmantotu brīvo telpu. Labi, būsim godīgi, nebūt jau nebija tā, ka bez malkas te nekā cita nebija. Nācās vēl atbrīvoties no dažādām laika gaitā sanestām mantām, bet tās nebija tik daudz, lai atmestu cerības šķūnīša pārvērtībām. Tā nu apņēmības pilni vispirms iznesām visu lieko, kam te nav vietas, sagrābām zemi no malkas gružiem, ar slotām satīrījām zirnekļu tīklus, kas pilsētniekiem varētu izdvest šausmas, un tad sanesām nedaudz svaigu sienu, ko noklāt uz grīdas.

Mums gan ir paveicies ar labiem kaimiņiem, kas mums sarūpēja siena ķīpas, ko izmantot sēdēšanai, bet alternatīva var būt palešu mēbeles, siena gubas vai vienkāršākā variantā – sanesti krēsli ar piesietiem spilveniem vai paliktņiem. Tā kā siens varētu durties, citiem vēl ir alerģija, bet vēl kādam nepatīk, ka tas saskaras ar drēbēm, uzklājām agroplēvi, ko iegādājāmies būvniecības veikalā, bet šķūņu stūros salikām meijas zaļākam noformējumam. Starp citu, ar agroplēvi noklājām arī sienas, lai telpā būtu gaišāka noskaņa, bet to var arī nedarīt, ja ir pietiekams apgaismojums. Ja šķūnītī nav pietiekama apgaismojuma, kā tas bija arī mūsu gadījumā, katrā stūrī var piestiprināt pa āra grozāmam prožektoram.

Tad, kad telpa ieguvusi pamatlietas, ķērāmies pie sievišķīgākā un, šķiet, arī patīkamākā – dekorēšanas. Tā kā mājas bēniņos mums glabājas ne viens vien apcirknis jeb kā es saku – pūra lādes, izmantojām tās kā galdus ēdiena servēšanai. Uz apcirkņa malām pieskavojām kokvilnas mežģīnes, kas rada šikāku noskaņu, bet uz virsmas uzklājām omas tamborētās galda salvetes.

Tā kā ar diviem galdiem nepietiks, un zināms, ka visiem vajag arī vietu, kur nolikt šķīvjus un glāzes, izmantojām lielos bluķus kā kafijas galdiņus. Pa virsu eleganti galdautiņi, puķu vāze, un noformējums gatavs!

Mūsmājās saglabājusies prāva kolekcija ar vēsturiskiem piederumiem, ko likām lietā arī šķūņa dekorēšanā – pie sienas piestiprinājām dažādus antīkos instrumentus un amatnieku rīkus, kas beigu beigās kalpo gan kā dekori, gan veido nelielu izstādi.

Pie vienas no šķūņa sienām piesējām aukliņas un piestiprinājām knaģīšus, kur salikt fotogrāfijas – vēl viena izstāde jeb akcents, kur pakavēt viesiem laiku vai gremdēties jau aizvadīto svētku atmiņās.

Ideja, ko vērts aizlienēt pat tiem, kam nav šķūnis, kur realizēt visu pārējo. Jāņos un patiesībā jebkuros vasaras svētkos nav labākas vāzes par burkām. Izmanto tās daudz un visur – liec tur skaistās pļavu puķes kuplos pušķos, papildini ar papardēm suņuburkšķiem, smilgām un diļļu ziediem. Savukārt mazākās burciņās saber smiltis un liec tur tējas sveces. Smiltis palīdzēs tās noturēt augstāk un neapgāzties svecītēm uz sāniem, bet burkas augšpusē dekoratīviem nolūkiem apsien kādu tautisku lentīti. Savukārt tukšās stikla pudeles nopūt ar aerosola krāsu un izmanto kā aksesuārus uz plauktiem vai ieliec tur mazākas ziedu kompozīcijas.

Galda klājumam izmantojām māla traukus, imitētos dīvānus papildinājām ar dekoratīviem spilveniem un plediem, ja nu kādam vēlāk salst, uz mazāka galdiņa uzklājām mežģīņu galdautu, kas veiksmīgi sasaucas kopā ar pārējo telpas noformējumu, uz vecā čemodāna uzlikām limonādes burku, bet lielo mucu izmantojām kā atkritumu tvertni, tādā veidā noslēpjot nepievilcīgos plēves maisus.

Beigu beigās, pievēršoties visiem niekiem un sīkumiem, esam radījuši pasakaini omulīgu vietu svētkiem, un ne tikai Līgo un Jāņiem! No ārpuses gan grūti pateikt, ka aiz bēdīgajām šķūņa durvīm varētu būt kas acīm tīkams, tomēr šis ir līdzīgs stāsts teicienam par vīru, ko nevajag skatīt pēc cepures vien. Lai iedvesma svētku sajūtas radīšanai jūsmājās!