Grozījumi, ka čipēšanu drīkstētu veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, raisīja plašas ministru un uzaicināto viesu diskusijas. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), runājot par suņu čipēšanas veicējiem, skaidroja, ka "būtu loģiski, ja mēs nāktu pretī sabiedrībai un paplašinātu to personu loku, kuri var [suņus] čipēt".
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) aicināja padomāt par čipēšanas cenu. Viņš vērsa uzmanību, ka ne visi lauku sētās spēs atļauties šo procedūru.
Asus iebildumus pret grozījumiem pauda Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore . "Tas ir politisks jautājums. Tas ir sarunāts jautājums," uzsvēra Konopore. "Jau šobrīd mikročipēšana maksā 15 eiro." Noteikumu grozījumi ir nepārdomāti, un grozījumi ir vajadzīgi pavisam citos aktos, sēdē norādīja biedrības pārstāve. Viņa vērsa klātesošo uzmanību, ka PVD ir kontrolinstitūcija, kam nebūtu jāveic čipēšanas funkcija. Reizniece-Ozola gan skaidroja, ka PVD ir liela loma arī politikas plānošanā.
Arī dzīvnieku patversmes "Dzīvnieku draugs" pārstāve Laura Karnīte piekrita, ka jau šobrīd čipēšana maksā aptuveni 15 eiro. Viņa vērsa uzmanību, ka nav skaidrības, kas būs personas, kas vēl varēs veikt šo procedūru, kā un kur tos cilvēkus apmācīs.
Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede uzsvēra, ka "it kā vienkāršā suņu un kaķu lieta pārvēršas par milzīgu problēmu pašvaldībām". Priede vērsa uzmanību, ka čipēšanas jautājums pašvaldībām "sitīs pa kabatu".
Suņu čipēšanas sakarā Zemkopības ministrija (ZM) iepriekš konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016. gada 1. jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī reģistrēts LDC datubāzē.