Četrkājaino draugu ietekmē jebkuras pārmaiņas, tostarp arī, piemēram, pārcelšanās no viena mājokļa uz otru vai jauna ģimenes locekļa parādīšanās. Taču nereti suņuki mēdz arī spilgti pārdzīvot sava uzticamā saimnieka aiziešanu mūžībā, nespēdami pamest cilvēka kapavietu. "Washington Post" apkopojis vairāku speciālistu viedokļus par to, vai suņi tiešām jūt skumjas par savu mirušo saimnieku.
Pasaulē zināmi vairāki stāsti par uzticamajiem cilvēka draugiem, kuri savu saimnieku turpina gaidīt pat pēc viņa nāves. Teju vienmēr to saista ar suņa skumjām un nespēju atvadīties no saimnieka.
Iespējams, populārākais stāsts par dzīvnieka nebeidzamo draudzību ir saistāms ar akita-inu suni Hačiko Japānā, kurš savu saimnieku ik dienas gaidīja pie vilciena stacijas. Uzticība, mīlestība, draudzība – šīs un vēl citas īpašības tiek piedēvētas četrkājainajiem draugiem brīžos, kad cilvēki redz vai dzird kādu aizkustinošu stāstu par suņukiem. Bieži vien ir redzamas dažādas fotogrāfijas ar suņiem pie, kā šķiet, savu saimnieku kapavietām. Pārsvarā cilvēki šo skatu tiecas tulkot kā mīluļa skumjas un nespēju atvadīties no sava saimnieka.