Suns nav baltmaize. Kāpēc čipēšanu pārceļ un ko gūst saimnieki  (18)

Jautāta, vai suņu obligātās apzīmēšanas ar mikroshēmu jeb čipēšanas un reģistrēšanas pārcelšanai par pusgadu būs rezultāti, Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone skaidro, ka tā būs vēl pēdējā iespēja suņus čipēt un reģistrēt tiem suņu īpašniekiem, kuri to nav izdarījuši pēdējo piecu gadu laikā. Ansone piebilst, ka šie gadi bija pārejas periods, turklāt normatīvo aktu izstrādāšanas praksē tik garus periodus parasti nenosaka. "Ja ir problēmas ar naudu, gada vai piecu gadu laikā var sakrāt nepieciešamo summu, lai sameklētu arī lētāku piedāvājumu. Kā vienmēr, ir pēdējais brīdis," tā nodaļas vadītāja skaidro pēdējā pusgadā dzirdēto, ka suņu saimnieki nespēj atļauties suņi čipēt un reģistrēt.

Danuta Priede, dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja, uzskata, ka obligātās suņu čipēšanas un reģistrēšanas pārcelšanā "rezultātus nesīs tas, ka papildu cilvēki būs tiesīgi apzīmēt ar mikročipiem suņus un ka mikročipēšana tiks nodalīta no vakcinācijas".

Bažas sabiedrībā raisa arī maksa par suņu čipēšanu. Lai arī pārsvarā kā minimālā un biežākā suņa čipēšanas cena izskan 15 eiro. ZM pārstāve Ansone stāsta: "Ja parunā ar dzīvnieku īpašniekiem par to, cik viņi ir samaksājuši par šo pakalpojumu, tie nebija 15 eiro. Tās bija diezgan lielas summas."

Savukārt patversmes vadītāja Priede neuzskata, ka čipēšana tiešām maksā 15 eiro: "Par 15 eiro to vēl nekur nevar izdarīt. Mikročips un reģistrācija bez vakcinācijas nav likumīga. Formāli tas maksā 15 eiro, bet reāli tā nav. Kad tiks ļauts suņus mikročipēt bez vakcinācijas, tajā brīdī tā cena varbūt tāda tiešām būs. Šogad cenām bija tendence augt, jo veterinārārsti, zinot, ka tas ir obligāti, paceļ cenas. Neuzskatu, ka tas ir pareizi, jo mērķis netiek sasniegts, un mērķis ir apzīmēt visus suņus."

Lai paplašinātu speciālistu un čipēto suņu loku, ZM plāno piesaistīt PVD speciālistus. "Mēs ceram, ka šis būs risinājums. Protams, ka PVD tas uzliks papildu pienākumus, bet tie būs īstermiņa pienākumi līdz 1. janvārim. Ja 1., 2. janvārī dzīvnieks nebūs sačipēts un reģistrēts vienotajā datubāzē, gan PVD, gan pašvaldību policija dzīvnieka īpašniekam var piemērot sodu. Protams, sods ir no septiņiem līdz 210 eiro un neviens neliks maksāt maksimālo summu, jo parasti sods ir tuvu minimālajam," saka Ansone.

Vadītāja Priede papildu speciālistu piesaisti raksturo tā: "Runa ir par divām grupām – PVD inspektoriem, kas principā visi ir beiguši Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir praktizējoši veterinārārsti, un patversmju līgumu attiecībās esošiem cilvēkiem, kas ir apmācīti."

Dažādo organizāciju pārstāves vienbalsīgi atzīst, ka suņu reģistrācija ir pašu cilvēku labā, nevis tāpēc, ka būtu jāizdomā un jārealizē kādi noteikumi. "Mani izbrīna, kāpēc ir tāda pretestība. Jā, viss jaunais baida. Suns nav tikai maza manta uz dīvāna. Sunim vajag vakcīnas, vajag ēst, aprūpēt, trīsreiz dienā iet staigāt. Tas viss prasa finansiālos līdzekļus. Ja tu ņem mājās suni, tu par viņu rūpējies. Čips palīdzēs dzīvnieku atrast – ja suns noklīdīs, viņu varēs atpazīt," paskaidro Ansone, piebilstot, ka noteikumu mērķis nav cilvēkus sodīt, bet gan laikus nodrošināt, ka suni pazušanas gadījumā varēs veiksmīgāk atpazīt un atrast. Ansone pieļauj, ka noteikumu izpilde ir paša saimnieka interesēs.

Nespēju atļauties suņu čipēšanu un reģistrēšanu visas speciālistes komentē skarbi. "Ir dīvaini, ka maznodrošinātam cilvēkam mājās ir pieci suņi. Ja viņam pašam nav nauda, par ko nopirkt maizi, kāpēc vajag tos dzīvniekus? Cits aspekts ir dzīvnieku nekastrēšana un nesterilizēšana. Te arī var izkontrolēt to cilvēku grupu, kas negrib būt atbildīgi," suņu čipēšanas un reģistrēšanas nozīmi skaidro Ansone.

Ja suns kādam regulāri nodara pāri, piemēram, sakož kaimiņa audzētās aitas, patversmes vadītāja stāsta – tiklīdz suns ir ārpus saimnieka privātās teritorijas un neatrodas saimnieka uzraudzībā, dzīvnieku var izķert: "Brīdī, kad suns ir apzīmēts ar mikročipu un atrodas sabiedriskā teritorijā, mēs viņus drīkstam ķert. Šādi suņi katru nedēļu nonāk patversmē, un katru nedēļu pašvaldībās pret saimnieku tiek rosinātas administratīvās lietas. Ja nav mikročipa un reģistrācijas, saimnieks saka – tas nav mans suns. Tad mēs skatāmies sociālajos tīklos, vai cilvēkam nav fotogrāfijas ar to suni, taču cilvēks saka – suns staigājās, es nofotografējos ar viņu. Tas ir tikai tādos gadījumos, kad saimnieks ir ļoti bezkaunīgs," skaidro patversmes pārstāve.

Lai arī noteikumi tapuši jau 2011. gadā, joprojām veterinārārstiem nav skaidrs, kas ir mikročips un kādam mērķim tas kalpo. Priede stāsta – ir veterinārārsti, kas saka, ka sunim to nemaz nevajag, lai arī pats cilvēks prasa savam mīlulim čipu ievadīt. "Cilvēki ir gatavi suņus čipēt, bet viņiem nav iespējas to izdarīt," neskaidrības raksturo patversmes vadītāja.

"Nevar pateikt, ka iedzīvotāji sūdzējās. Iedzīvotāji par daudz ko sūdzas, tā ir bijis vienmēr. Ministriem, kuri grib veikt grozījumus, nav nekādu pierādījumu, nav finansiālā aprēķina ietekmes. Tas ir ļoti slikts piemērs, kā neievērot normatīvos aktus," nepamatoto lēmumu pārcelt reģistrēšanas termiņu no jūlija uz janvāri, ņemot vērā iedzīvotāju pretenzijas pret dārdzību un nepieejamību, raksturo Konopore.

LVB pārstāve Konopore gan vērš uzmanību arī uz kopējo potenciālo suņu skaitu Latvijā. Ja pieņem, ka uz desmit iedzīvotājiem ir viens suns, tad Latvijā varētu būt aptuveni 200 tūkstoši četrkājaino draugu, taču, kā norāda speciāliste, vien 80 tūkstoši ir vakcinēti pret trakumsērgu, kas suņu īpašnieku uzmanības lokā bijusi vienmēr. "Ko dara PVD attiecībā uz 120 un pat vairāk tūkstošiem suņu, kas nav vakcinēti pret trakumsērgu? Tad varbūt ir jāsāk ar to – apkarojam cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgās, īpaši bīstamās slimības un veicam to profilaksi," saka Konopore. Viņa arī piebilst, ka šobrīd datubāzē varētu būt reģistrēti, līdz ar to – arī čipēti, aptuveni 40 tūkstoši suņu.

ZM pārstāve Ansone paskaidro, ka čipēšana un reģistrēšana netiek atcelta pavisam: "Dzīvnieku īpašnieki, kuri to ir atlikuši, nedrīkst aizmirst – atkāpes nebūs, suņi jāreģistrē. Jāsaprot arī tiesiskā paļāvība. Cilvēki ir paklausījuši likumam un to ir izdarījuši, un tās daļas dēļ, kas to nav izdarījuši, mums jāatceļ noteikumi?"

"Ja tu nevari sunim nopirkt mikročipu par 15 eiro, kā tu viņam nopirksi barības maisu?" par obligātās suņu mikročipēšanas un reģistrēšanas nepieciešamību retoriski jautā LVB pārstāve Konopore.