Suns nav baltmaize. Kāpēc čipēšanu pārceļ un ko gūst saimnieki
Foto: Shutterstock
2016. gada 1. jūlijs jau pirms pieciem gadiem tika noteikta kā diena, no kuras visiem sešu mēnešu vecumu sasniegušajiem suņiem jābūt implantētai mikroshēmai jeb grauda lieluma mikročipam, kā arī reģistrētiem vienotā datubāzē, kur norādīti suņa un saimnieka dati. 28. jūnija Ministru kabineta sēdē tika nolemts par noteikumu pārcelšanu uz 2017. gada 1. janvāri, čipēšanā iesaistot arī citus speciālistus, piemēram, Pārtikas un veterināro dienestu.

Jautāta, vai suņu obligātās apzīmēšanas ar mikroshēmu jeb čipēšanas un reģistrēšanas pārcelšanai par pusgadu būs rezultāti, Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone skaidro, ka tā būs vēl pēdējā iespēja suņus čipēt un reģistrēt tiem suņu īpašniekiem, kuri to nav izdarījuši pēdējo piecu gadu laikā. Ansone piebilst, ka šie gadi bija pārejas periods, turklāt normatīvo aktu izstrādāšanas praksē tik garus periodus parasti nenosaka. "Ja ir problēmas ar naudu, gada vai piecu gadu laikā var sakrāt nepieciešamo summu, lai sameklētu arī lētāku piedāvājumu. Kā vienmēr, ir pēdējais brīdis," tā nodaļas vadītāja skaidro pēdējā pusgadā dzirdēto, ka suņu saimnieki nespēj atļauties suņi čipēt un reģistrēt.

Danuta Priede, dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja, uzskata, ka obligātās suņu čipēšanas un reģistrēšanas pārcelšanā "rezultātus nesīs tas, ka papildu cilvēki būs tiesīgi apzīmēt ar mikročipiem suņus un ka mikročipēšana tiks nodalīta no vakcinācijas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!