"The Dodo" raksta par kādu gadījumu, ko ar savu mīluli pieredzējusi Kārlija Traforda Kanādā. Viņas kaķenīte Džeksona, kurai ir trīsarpus gadi, izskatījās ļoti neparasti – lai arī kaķis staigājis pa māju kā parasti, Džeksonas žoklis bijis atvērts teju vai izbrīna izteiksmē, it kā dzīvnieciņš mēģinātu bļaut.
"Tas bija ļoti bailīgi. Viņas mute bija pilnībā atvērta. Patiesību sakot, nezinu, vai tā varēja būt atvērta vēl plašāk," atceras Traforda, piebilstot, ka kaķenītes mēle esot kustējusies, bet žokli dzīvnieciņš aizvērt nevarēja. Saimniece pat esot sadzirdējusi vārgus kaķa ņaudienus.
Saimniecei nekas cits neatlika, kā vien doties uz veterināro klīniku, kur vajadzējis gaidīt rindā. Kamēr pienākusi Džeksonas kārta, viņas mutīte pati aizvērusies. Traforda jau atviegloti uzelpoja, taču nākamajā dienā noticis tas pats – Džeksonas mute jau atkal bija atvērta.
Tiek vēstīts, ka stingumkrampjus ietekmē "Clostridium tetani" baktērija, kura cilvēka organismā nonāk caur atvērtām brūcēm. Šī iemesla dēļ klaiņojošiem kaķiem un tiem dzīvnieciņiem, kurus saimnieki laiž pastaigāties ārā, ir lielāks risks savainoties, ar laiku veicinot stingumkrampju rašanos. Līdz tam kaķenītei Džeksonai nav bijušas nekādas veselības problēmas, un saimniece apstiprina, ka dzīvnieks arī nav laists ārā un vienmēr ir vakcinēts. Tāpēc skaidra atbilde uz to, kāpēc mājas kaķim radusies šāda veselības problēma, netiek minēta.