Polārlācis Arturo (attēlā) dzīvojis Mendozas zoodārzā Argentīnā. Plašākas sabiedrības redzeslokā Arturo nonāca pirms aptuveni diviem gadiem, kad tūkstošiem cilvēku parakstīja petīciju, lūdzot polārlāci pārvietot uz Kanādu, kur dzīvniekam būtu vēsāks un piemērotāks klimats. Taču zoodārza pārstāvji toreiz noraidīja šo lūgumu, pamatojot to ar lāča vecumu, kas liedz dzīvnieku iemidzināt un pārvietot.
Arturo tika raksturots kā skumjākais un depresīvākais lācis pasaulē. 2012. gadā mira viņa partnere Pelusa, un šis notikums veicinājis lāča depresiju.
Pēdējā laikā būtiski pasliktinājusies arī 30 gadus vecā lāča veselība. Tiek minēts, ka viņš lēnām sācis zaudēt redzi un spēju sajust smaržas. Savukārt savas dzīves pēdējo dienu laikā Arturo zudusi apetīte, līdz ar to krities polārlāča svars. Asinsrites traucējumu dēļ Arturo miris 3. jūlijā.
Dažādas vides organizācijas, tostarp "Greenpeace", iebilda pret polārlāču turēšanu tik karstos un šai dzīvnieku sugai nepiemērotos apstākļos, jo gaisa temperatūra Mendozā bieži vien svārstās ap +30 grādiem. Arturo karstumā nodzīvoja vairāk nekā 20 gadus, turklāt pēdējo četru gadu laikā bija vienīgais lācis Argentīnā. Pirms tam vēl kāds polārlācis dzīvojis Buenosairesā.
Laika periodā no decembra līdz maijam Mendozas zoodārzā miruši vairāk nekā 60 dažādi dzīvnieki. Varas iestādes to pamato ar kādas baktērijas izplatību un pārlieku lielo dzīvnieku daudzumu vienuviet, kas varēja ietekmēt dzīvnieku veselību un labsajūtu. Jūnijā Mendozas zoodārzs bijis slēgts apmeklētājiem.