Priekšsēdētāja skaidro: "Ja Latvijā patiesi trūktu kapacitāte, lai suņu mikročipēšanu nodrošinātu veterinārārsti, tad personu loku, kas to var veikt, būtu jāpaplašina vispirms ar speciālo veterināro izglītību ieguvušajiem veterinārajiem feldšeriem un veterinārārstu asistentiem, nevis personām bez atbilstošas izglītības.
Personu bez izglītības un profesionālām prasmēm iesaistīšana medicīniskas manipulācijas veikšanā var radīt draudus gan personu, gan dzīvnieku veselībai un pat dzīvībai."
LVB nav saprotama ZM publiskā ironija par to, ka biedrība aizstāv veterinārārstu biznesa intereses. "Suņu mikročipēšanā nav vietas ierēdņiem un personām bez jebkādas veterinārmedicīnas izglītības," tā Viduža.
"Praktizējošie veterinārārsti ir iegādājušies aprīkojumu dzīvnieku apzīmēšanai ar mikročipiem un ir tiesiski paļāvušies, ka valsts respektēs viņu tiesības uz godīgu konkurenci. Tāpat arī patērētājiem ir tiesības paļauties uz veterinārmedicīnas speciālistu profesionalitāti, veicot medicīniskas manipulācijas.
Precedents, kad šobrīd ZM bez dibināta iemesla un precīziem aprēķiniem mēģina iejaukties mīļdzīvnieku komerctirgū, acīmredzot liek domāt par nekorektu valsts ierēdņu attieksmi pret komersantiem un izglītotiem profesionāļiem Latvijā kopumā," uzskata priekšsēdētāja Viduža.
Atgādinām, ka obligātā suņu čipēšana un reģistrēšana no 2016. gada 1. jūlija tika pārcelta uz 2017. gada 1. janvāri. Turklāt ZM piedāvā piesaistīt papildu speciālistus no Pārtikas un veterinārā dienesta, kuri varētu čipēt suņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
