Desmit labākie sargsuņi pasaulē  (6)

Sargsuni raksturo tas, ka mīlulis, redzot tuvojamies kādu svešinieku, ries un centīsies piesaistīt savu saimnieku uzmanību. Turklāt to viņi dara bez saimnieka tiešas komandas.

Jau izsenis suņi sargājuši gan cilvēkus, gan teritoriju, gan arī mantu. Nereti suņi izmantoti zvejniecībā, arī karā, dažādos pārgājienos. Suns tika izmantots kā nodrošinājums tam, ka cilvēka manta netiks aiztikta. Arī mūsdienās suņi sargā gan mājas, gan saimnieku.

"Dogsaholic" nosauktas tās desmit suņu šķirnes, kuru pārstāvji ir lieliski mājas, saimnieku un mantas sargi. Turklāt šīs prasmes suņiem veidojušās un nostiprinājušās pat vairāku gadsimtu laikā.

Muskuļotais un spēcīgais darba suns, kura dzimtene ir Vācija, radis dzīt lopus un vilkt ratus. Bet ne mazāk slikta ir rotveileru spēja sargāt savu mantu.

Lai arī suņi mēdz būt gan rāmi, gan pārliecināti par sevi, nereti dzīvnieki kļūs īpaši piesardzīgi pret svešiniekiem un bezbailīgi dosies aizstāvībā par savu māju un saimniekiem. Tas rotveilerus padara par iecienītu izvēli mājas sarga funkcijai, jo bezbailība un drošsirdība mudina suņus aizstāvēt savu teritoriju.

Ja suņi netiek pietiekami labi apmācīti, trausla kļūst robeža starp savas mājas sargāšanu un agresiju. Tāpēc saimniekam jābūt stingram un jāspēj pārliecināt suni, ka cilvēkam pieder galavārds.

Ja mājoklī ir bērni, suns, pareizi apmācīts, būs labs draugs arī jaunākajiem ģimenes locekļiem. Jāatceras arī, ka rotveilerus cilvēki mēdz izmantot arī mērķtiecīgai cilvēku iebiedēšanai, kā dēļ sabiedrībā varētu būt radies priekšstats par šiem suņiem kā galēji agresīviem. Taču pareizas audzināšanas gadījumā suņuks var kļūt arī par ļoti mierīgu un patīkamu mājas mīluli.

Beļģu malinuā ir darba suns, kas visvairāk ir strādājis ar ganāmpulkiem. Interesanti, ka šos suņus daudzi mēdz nosaukt par vācu aitu suņiem, un vizuālā līdzība abām suņu šķirnēm tiešām ir ļoti liela.

Beļģu malinuā, kā jau liecina šķirnes nosaukums, radies Beļģijā. Suņi ir gudri, aktīvi, kā arī tiek uzskatīti par labākiem un ātrākiem nekā vācu aitu suņi. Tiesa, šis mīlulis nav piemērots kuram katram saimniekam, bet tādam, kas zina, kā ar suni vajag apieties un kā pret dzīvnieku izturēties, lai suns paklausītu.

Nav ieteicams beģļu malinuā ilglaicīgi atstāt vienu pašu, kā arī atstāt kopā ar maziem bērniem. Tā kā suņi ir rotaļīgi, augumā mazu cilvēciņu mīluļi var nobiedēt, ja arī patiesībā vēlas tikai draiskoties. Tiek vēstīts, ka suņiem patīk bakstīt cilvēku potītes, šī darbība aizsākusies no ganībām, dzenot uz priekšu lopus. Taču mājas dzīvē gan tas ne vienmēr var būt vēlams.

Atkarībā no tā, kā suņi tiek mācīti, malinuā var būt gan ekstraverti un draudzīgi, gan arī izturēties vēsi un atturīgi. Taču malinuā raksturīga ātra mācīšanās, attapība un izveicība, kā arī paklausība.

Šī ir viena no tām suņu šķirnēm, kuru pārstāvju izskats bieži vien maldina. Lai arī pikainais, šķietami mīlīgais suns tā vien aicina doties klāt un viņu paglaudīt, patiesībā komondors ir tas suns, kurš nebeigs riet, kamēr svešinieks nebūs prom no dzīvnieka redzes loka.

Ietiepīgie komondori ir ļoti gudri suņi, kuri savu gudrību reizēm liek lietā īpašā veidā – neklausot saimnieku. Stūrgalvība nav sveša šiem mīluļiem, tāpēc saimniekam var nākties nopūlēties, lai suni apmācītu, jo reizēm mīlulim ienāks prātā doma, ka saimnieku taču var arī neklausīt.

Tāpēc komondors nebūs īpaši laba pirmā suņa izvēle, jo rakstura dēļ saimniekam var būt grūti ar suni sadzīvot. Ja ar saviem ģimenes locekļiem komondors saprotas labi un spēj viņus atpazīt, tad jebkurš svešinieks un nepazīstams suns būs gana labs iemesls, lai cītīgi rietu un sargātu savu teritoriju. Taču, protams, suns var ar laiku pierast pie jauniem cilvēkiem un viņus sargāt tikpat cītīgi, cik savus ģimenes locekļus.

Dobermanis, kura izskats vien raisa cilvēku cieņu un piesardzību, ir arī uzticams ģimenes draugs, kas spēs lieliski nosargāt savu teritoriju. Tiesa, izskata dēļ cilvēki mēdz uzreiz padomāt, ka dzīvnieks viņus apdraud, taču, iepazīstot suņa raksturu, var atklāties, ka dobermanis patiesībā ir draudzīgs un mīlīgs suns.

Arī ar bērniem dobermanis saprotas, uzmanot jaunākos ģimenes locekļus. Turklāt dobermaņi ir gudri, un suņu šķirņu salīdzinājumos tiek saukti starp gudrākajiem četrkājainajiem draugiem. Dobermanis nekautrēsies un nevairīsies sargāt savus mīļos, kur un kad vien tas nepieciešams. Suņi ātri mācās, ir apķērīgi.

Atlētiskais augums liecina, ka sunim nepieciešama arī fiziskā slodze, kuru saimniekam jāspēj nodrošināt. Pretējā gadījumā dobermaņiem kļūs garlaicīgi.

Šī suņa iekļaušana sarakstā sākotnēji varētu šķist nepārdomāta un nepamatota, taču šarpeji jau izsenis zināmi kā lieliski darba suņi. Lai arī sākumā šarpeji piedalījušies dažādās cīņās, ar laiku šīs šķirnes mīluļi kļuvuši par labiem un uzticamiem sargsuņiem. Ja nepieciešams, šarpejs var būt arī gana nikns, aizstāvēdams savu ģimeni.

Lai arī zināms kā mierīgs, neatkarīgs suns, šarpejs brīžiem var kļūt gluži pretējs un pat diezgan asi reaģēt kompānijās, kur ir sveši cilvēki un citi suņi. Ja viņa teritorijā atbrauc nezināmi viesi, suns var izpildīt raksturīgu darbību – skatīties tieši uz svešinieku un skriet viņam aplī. Šīs darbības aizmetņi meklējami vēl tajos laikos, kad suns cīnījās ar sugasbrāļiem. Taču saimnieks var arī šo paradumu izskaust, tiesa, būs nepieciešama ne tikai mērķtiecība, bet arī stingrums un neatlaidība.

Kuvass ir darba suns, kas radies Ungārijā. Šie suņi ir ļoti spēcīgi un muskuļoti, kā arī neatkarīgi un gana atturīgi. Taču suņa uzticību var iemantot arī cilvēki, kas atrodas ārpus ģimenes loka.

Tiek minēts, ka kuvass ir grūti apmācāms suns un nav ieteicams nepieredzējušam saimniekam. Tā kā sunim ir tieksme sargāt savu ģimeni un teritoriju, nepieciešama savlaicīga un rūpīga apmācība, kā arī socializēšana. Ja vien tas ir darīts, kuvass kļūs par ļoti uzticīgu ģimenes locekli, kas labi sapratīsies arī ar bērniem.

Tiesa, šai suņu šķirnei labāk piemērota būs dzīve plašākā teritorijā, nevis šaurā mājoklī. Ja suns jutīs, ka tiek ierobežots, dzīvnieks var kļūt agresīvs.

Arī čaučau ir darba suns, kas ir gana kluss un pieķeras kompānijai, kurā dzīvo, taču ir arī samērā atturīgs. Tiek pat minēts, ka izteikta mīlināšanās nav raksturīga ikvienam čaučau. Pārsvarā šīs šķirnes mīluļi izvēlas vienu cilvēku no ģimenes, kuram velta savu uzmanību un mīlestību.

Ietiepība un nepakļaušanās likumiem gan ir raksturīga šiem suņiem. Tāpēc, līdzīgi kā iepriekšējām šķirnēm, arī čaučau nepieciešams stingrs saimnieks, kas neļaus čaučau izdomāt savus noteikumus, pēc kuriem ievērot kārtību. Tāpat čaučau patīk būt nedaudz brīviem, tāpēc gan privātās telpas ieviešana, gan arī pavisam neliela atturība no saimnieku puses var sunim pat nākt par labu.

Šķiet, reti kurai suņu šķirnei veltīta tāda uzmanība, kādu saņēmis vācu aitu suns. Ne tikai filmās un seriālos par policijas un drošības dienestu darbu, bet arī reālajā dzīvē, liekot lietā savu spēcīgo ožu, vācu aitu suns pierādījis, ka viņa īpašības cilvēkam ir ļoti noderīgas. Un arī sargs viņš ir labs!

Taču nav arī tā, ka suns būtu iemantojis tikai mīlīga un draudzīga suņa slavu. Arī populārās filmas ar vācu aitu suni rāda, cik nikns šis mīlulis var kļūt saimnieka un ģimenes dēļ. Taču nav melots – ģimenes lokā suns tik tiešām ir mīļš, uzmanīgs un draudzīgs.

Aitu suns ir ļoti enerģisks un draiskulīgs, tāpēc ikreiz, kad jutīsies garlaikots vai vientuļš, suns var sākt teju vai bez iemesla riet, grauzt lietas un gaudot. Taču, ja suņa redzeslokā nonāks svešinieks, par to vācu aitu suns noteikti dos ziņu savam saimniekam. Turklāt ne visi suņi kļūs draudzīgi, ja mājās būs viesi, jo mīluļi joprojām būs aizdomu pilni un piesardzīgi.

Arī akita tiek minēts sarp tiem suņiem, kuri ir bezbailīgi un uzticīgi savam saimniekam un ģimenei, to sargājot. Suns savā dzimtenē Japānā bija izplatīts mājas sargs.

Tiesa, lai arī viņa izskats ir mīlīgs, akita jaunam saimniekam var būt liels izaicinājums. Ja saimnieks nav pietiekami uzstājīgs un pārliecībā stingrs, akita var justies pārāks, līdz ar to neklausīt saimnieku.

Šķirnei zīmīgs ir tas, ka suņi nerej. Protams, šī spēja suņiem nav atņemta un akita ries, ja vien redzēs kādu tiešām būtisku draudu, taču mīlulis nebūs no tiem, kuru saimnieki dzirdēs teju visu dienu un nakti. Kā tad suņi sazinās? Visādos veidos – rūcot, vaidot, izdodot tamlīdzīgas skaņas. Saimniekam jārēķinās, ka arī visai amizantos brīžos akita var izrādīt šādas vokālās spējas, kas, ņemot vērā konkrētās situācijas kontekstu, var sasmīdināt ģimenes locekļus.

Tiek minēts, ka akitu neiesaka kā mājas mīluli. Suņiem nepatīk liels troksnis, kā dēļ īpaši ar maziem bērniem akita var ne visai labi saprasties.

Milzu šnaucers, saukts arī par rīzenšnauceru, šajā apskatā tiek minēta kā vislabākā sargsuņu šķirne. Tas ir tāpēc, ka sargāšanas funkcija suņiem ir gluži vai instinktīva, kas gan neizslēdz to, ka suni tāpat jāapmāca. Apmācībā milzu šnauceriem veicas īpaši labi.

Šīs suņu šķirnes mīluļi ir izteikti vērotāji, nopētot katru, kas gadās viņu ceļā. Ja šnauceram kas šķitīs aizdomīgs, viņš par to noteikti darīs zināmu saimniekiem.

Šnaucera raksturs nav no tiem vieglākajiem, taču suns ļoti labi saprot, kas ir viņa saimnieks un kas – potenciālais ienaidnieks. Būdami uzticami mīluļi, kas labi pakļaujas saimniekam, suns sapratīs, ka ne visi cilvēki, kas viesojas mājoklī, ir ienaidnieki.

Ja sunim būs garlaicīgi vai viņam netiks piedāvātas spēles un fiziskā slodze, suņi var kļūt arī destruktīvi. Taču pareizas audzināšanas gadījumā milzu šnaucers būs gan ārkārtīgi labs mājas sargs, gan arī lielisks ģimenes mīlulis.