Kā grieķu dievietes vārdā nosauktā Hēra izglāba neredzīgā Georga dzīvību  (6)

16 gadus vecais Georgs nesen kā ir absolvējis 9. klasi. Puisim ir lieliskas sekmes, viņam patīk traukties ar ūdensslēpēm un velosipēdu, jāt ar zirgiem, pavadīt laiku ar mājdzīvniekiem un vēl, un vēl... Georgs jeb Džordžs, kā viņu dēvē mamma Aivija, ir neredzīgs, taču tas nav kavējis ilgoties pēc četrkājainā drauga, to galu galā iegūt, turklāt vēl apmācīt par lielisku pavadoni. Šoreiz galvenā varone ir suņu meitene Hēra, taču plašāk par paša Georga stāstu var lasīt portālā "Cālis".

"Mēs esam kaķu fani," saka Aivija. Georgs gan uzreiz mammas teikto palabo: "Tu esi kaķu fans." Aivija smejas, ka kaķi viņas dzīvē bijuši vienmēr, turklāt Georga tētis, tēlnieks Jānis Bārda, pirms teju 20 gadiem izveidojis slavenos Aspazijas kaķus – kaķu skulptūras, kurus bija paredzēts izvietot pie Aspazijas mājām Jūrmalā, bet kurus ievērojusi dziedātāja Laima Vaikule un izvietojusi savas privātmājas pagalmā. Izrādās, skulptūrā attēlotajam kaķim ir prototips arī dzīvē. "Tas ir viens no maniem mīļajiem runčiem, kurš ar Georga tēti ļoti nesatika, jo tētim likās, ka es kaķim atļāvu visu," smejoties atceras Aivija. Kad kaķis nomiris, tēlnieks skulptūras izveidojis pēc šī dzīvnieka atveida. "Viņi it kā nesatika, bet kaķis bija iekarojis savu vietu," tā Aivija.

"Tas bija ļoti ilgs process, kamēr viņš mani pierunāja, ka viņam vajag suni. Es ļoti ilgi tam nepakļāvos, domāju – kāds suns, tā ir lieka slodze," saka Aivija, piebilstot, ka tobrīd neesot bijis viegli – Georgs gājis skolā, tika meklēti asistenti, kas puikam palīdzētu ikdienas gaitās. "Es ļoti pretojos, bet viņš mani mācēja pierunāt. Kas tik viņam nav bijis! Žurciņas, degu, citi zvēri… Līdz sestajai klasei viņš gribēja kļūt par zooloģiskā dārza direktoru. Mēs ēnu dienā tiešām bijām aizgājuši pie zoodārza direktora," Georga mīlestību pret dzīvniekiem raksturo viņa mamma.

"Mums kaimiņos dzīvoja viens garspalvainais vilks, un Džordžs draudzējās ar saimnieku, līdz ar to – arī ar suni. Džordža ideāls bija tas suns," atceras Aivija. Georgs papildina, ka suni meklējuši sludinājumu portālos, bet skaidrs bija tas – gribas garspalvainu suņu meiteni. Tā nu abi braukuši uz Saulkrastiem, kur bija sadzimuši kucēni. To starpā bija arī vācu aitu suns Hēra. "Viņa bija ļoti maziņa. Man tad bija desmit gadi, viņai – aptuveni mēnesis," atmiņās dalās Georgs. "Es atceros – viņa tevi, Georg, uzreiz nobučoja," smaida Aivija. "Viņiem izveidojās kontakts. Georgs neredz, bet nebija pat domas par to, ka varētu izvēlēties citu sunīti."